„Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā
vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās
apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās
un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju
Organizācijas hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm,
kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm,
veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota
spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona
drošību.”
NATO dibinātājvalstis ir ASV, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle. No 1952. līdz 1982. gadam Aliansei pievienojās vēl četras Eiropas valstis - Grieķija (1952), Turcija (1952), Vācija (1955) un Spānija (1982), palielinot dalībvalstu skaitu līdz 16. Pēc Čehijas Republikas, Ungārijas un Polijas uzņemšanas 1999. gada 12. martā organizācijas dalībnieku skaits pieauga līdz 19. Savukārt 2004. gadā Aliansei pievienojās vēl 7 dalībvalstis – Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
NATO svarīgākais mērķis ir sargāt visu savu dalībvalstu brīvību un drošību ar politiskām un militārām metodēm, pamatojoties uz Ziemeļatlantijas īgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas principiem. No paša sākuma Alianse ir strādājusi, lai nodibinātu Eiropā taisnīgu un ilgstošu mieru, kas balstīts uz kopējām demokrātijas, cilvēku tiesību un likuma vērtībām. Kopš aukstā kara beigām Alianses centrālajam uzdevumam tika piešķirta jauna nozīme, jo pirmo reizi Eiropas pēckara vēsturē tās paredzētie sasniegumi bija īstenojušies.
2004.gada 29.martā Latvija kļūst par NATO dalībvalsti.
1.Kāpēc Latvijai nepieciešama dalība NATO?
A. Dalība NATO - tā ir garantija valsts drošai un sekmīgai attīstībai. Vairāk kā pusgadsimtu šī organizācija ir ļāvusi savā paspārnē valstīm sadarboties militārajā jomā un attīstīt savu labklājību zem kopīga drošības lietussarga
B. Būt NATO dalībvalstij nozīmē būt vienai no sabiedrotajām. Latvijas vēstures pieredze rāda sabiedroto atbalsta nozīmi - savu neatkarību ieguvām, pateicoties sabiedroto esamībai, bet to zaudējām, pateicoties to trūkumam
C. Šodien, pastāvot jauna veida draudiem, sabiedroto loma nav mainījusies; ja esam starp sabiedrotajiem, varam sagaidīt palīdzību krīzes situācijās
D. Esot NATO sastāvā ņemsim līdzdalību Eiropu un Latviju ietekmējošu politiski militāro lēmumu pieņemšanā…
