Natūrfilosofijas modeļi sengrieķu filosofijā

Uzskatīja, ka dabā no haosa tapusi kārtība. Šo pasauli nav radījis Dievs vai cilvēks, bet mūžīgi apdzisis ugunskurs.
Dabas interpretācija, izskaidrošana kopumā ir natūrfilozofijas tēma, pie kuras vēsturiski pieder arī tās dabaszinātnes izpēte.
Attiecās uz antīko periodu, sengrieķu filozofiju.
Hellēnisms (saules zeme), lai apzīmētu grieķu civilizācijas augstākos sasniegumu.
Hellēnisms Grieķijā 4.gs.p.m.ē. – 2.gs.p.m.ē. tas ir periods, kur grieķu kultūra sasniedz augstāko garīgo pakāpi – Filozofija (gudrības mīlestība). Grieķu filozofi dod demokrātiju, zinātni un mākslu. Iezīmes:
Plurālisms – eksistē kā virziens
Dialogs – patiesības risināšana.
Kopumā ieveram kā virzienu skolu. Sengrieķi nepazina eksperimentālo zinātni. Iedala divās nosacītās daļās: 1.līdz Sokrātam, Natūr (daba ir fizika) periods un 2.sokrātisms, sokrātiskais periods. Ar Sokrātu sākās racionālistiskā tradīcija.
Viena no pirmajām skolām, kur ienāk racionālisma jaunums, Milētas skola. (grieķu skola, kas nes tās pilsētas vārdu, kurā tā dibināta, izveidojusies ap 6.gs.p.m.ē.). …