Nauda Latvijā

Kāda nauda senāk bija Latvijā.

Vispirms gan jāatceras, ka Daugavas un Gaujas krastos dzīvoja mūsu senči, taču Latviju, kādu mēs šodien to zinām, viņi neizveidoja. Tāpēc arī senākās monētas, kas atrastas pilskalnos un kapulaukos, nav šeit izkaltas. Tās atceļojušas no citām zemēm. Seno romiešu monētas ir pirmie drošie naudas atradumi, tās uzskatīja par zināmu vērtību - nēsāja kā piekariņus,deva mirušajiem līdzi kapā, izmantoja sudraba un bronzas rotu gatavošanai. Par romiešu monētām maksāja ar dzintaru, kažokādām, vasku un medu.
Septītā gadsimta beigās arābu valstīs sāka kalt sudraba monētas - dirhemus - , uz kurām bija tikai kalšanas gads, vieta, valdnieka vārds, jo attēlot dzīvas būtnes aizliedza musulmaņu reliģija. Ar arābu tirgotāju starpniecību šīs monētas nokļuva arī Latvijā. Tas notika, sākot ar 9.gadsimtu, bet jau pēc 200 gadiem dirhemu ieplūdums Latvijā samazinājās, jo sudraba ieguve Austrumos panīka un līdz ar to monētu kalšana 11. gadsimtā izbeidzās.
Aizvien vairāk monētu ieplūda no Rietumeiropas, galvenokārt vācu, anglosakšu, dāņu sudraba monētas. Kopumā atrasts liels skaits denāriju - ap 2600 monētu. Vairums no tām kaltas Vācijā - Piereinā, Frīzlandē un Saksijā.

…