Pastāv arī citas inflācijas mērvienības, kā, piemēram, IKP deflators utt. Pēdējo parasti izmanto makroekonomiskos aprēķinos, lai novērtētu inflācijas ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā.
Devalvācija nozīmē lielākus izdevumus tajās budžeta pozīcijās, kuras ir atkarīgas no importa. Tikai daži piemēri: pieaugtu degvielas cena, sadārdzinot tādu valstij svarīgu funkciju nodrošināšanu kā ugunsdzēsības un neatliekamās medicīnas dienestu pakalpojumus; dārgāki kļūtu medikamenti slimnīcu pacientu vajadzībām un no valsts budžeta kompensējamie medikamenti, pieaugtu izdevumi apkurei, elektroenerģijai. Līdztekus arī pašlaik tik nepieciešamo ES fondu apguve ekonomikas stimulēšanai kļūtu dārgāka, un vai būtu iespējams nodrošināt līdzfinansējumu projektiem, kuru īstenošanai resursi tiek importēti? Piemēram, ceļu būvē sadārdzinātos jau iepriekšminētā pozīcija - degviela.
Importa sadārdzināšanās dēļ neesošās pozīcijas nozīmē attiecīgi mazākus līdzekļus citām valsts budžeta pozīcijām, tai skaitā mazina iespējas maksāt algas un pabalstus. Pat, ja tās turpinātu izmaksāt iepriekšējā apmērā, devalvācijas efekts būtu inflācijas nevērtīgāka nauda iedzīvotājiem un iestādēm, kas to no valsts budžeta saņem, tai skaitā pensijās un algās. Devalvācija nozīmē lielākus valsts izdevumus parāda atmaksai, jo tad pieaugtu valsts ārējais parāds un procentu maksājumi latu izteiksmē.
Tātad devalvācija ne tikai nerisinātu problēmu - budžeta nepietiekamības aizlāpīšana šādi neizdodas, jo skaidri redzams, ka izdevumi pieaugtu, bet nav pamata cerēt, ka ieņēmumi pieaugtu. Budžeta un iedzīvotāju stāvoklis pat pasliktinātos.
…
