“Nauda ir spēks, to māca dzīve, un šis spēks var būt labs un ļauns.”
[ G. Lībermanis ]
No pašiem pirmsākumiem naudas vēsturē šī frāze ir gājusi soli pa solim līdzās naudas attīstībai līdz pat mūsu dienām. Nauda ir kā neaprēķināms spēks, vara, kas ielikta cilvēka rokās, un uz ko katrs reaģē savādāk.
Ne vienam nav nekāds noslēpums, ka nauda spēlē lielu lomu mūsu dzīvē, un ka mūsu eksistence no tās daļēji tomēr ir atkarīga.
Skatoties uz naudas vēsturi atpakaļejošā virzienā, liekas ka tā ir kā bangojoša jūra, kas reizēm ir mierīga, bet reizēm tajā saceļas liela vētra. Vēl tikai nesen, dažus gadu desmitus atpakaļ pasauli bija pārņēmis zelta drudzis. Cilvēki kā apmāti savos sapņos cēla zelta pilis, bet reālajā dzīvē dēļ tā “gāja” pāri visiem šķēršļiem pat neatskatoties.
Jā, liekas gan, ka nauda tomēr nes mums vairāk ļaunuma nekā labuma pat šodien, skatoties uz to no cilvēciskās puses. Lai jau arī naudas lietas šodien ir viena no aktuālākajām tēmām cilvēku vidū, tomēr bieži vien tā arī ir viena no visnepatīkamākajām.
Arī pati naudas vēsture ietver sevī daudz skarbuma un mums tik netīkamas lietas, bet vai aplūkojot senās monētas mēs par to aizdomājamies? Tās mūsos izraisa pavisam citas izjūtas – interesi par tās izgatavotājiem un pirmajiem lietotājiem. Jo kādi gan stāsti, notikumi nav ieslēpti monētās.
Nauda pati par sevi vienmēr ir bijusi ļoti aktuāla problēma, un tāda tā ir arī šodien. Tikpat nozīmīga kā naudas vēsture, daudziem pat nozīmīgāka, ir naudas nākotne. Autors uzskata, ka skaidra nauda šobrīd atrodas uz jauna savas attīstības pakāpiena, kas drīzāk būs pakāpiens uz leju, t. i., skaidras naudas izzušana no apgrozības.
Autors šajā darbā gan neuzņemas atbildību paredzēt naudas nākotni, bet gan izskata tās vēsturi, sadalot to tādos kā posmos – “īstās” naudas veidošanās posmos. Vai pašlaik arī sāksies tieši “īstās” naudas posms, pateiks tikai laiks, bet to ka šis posms notiks ir fakts. Tāpēc autors ir uzskatījis par būtisku izanalizēt naudas vēsturi, jo nav nākotnes bez pagātnes.…
