Nāves ētika

Man nāves deja asociējas ar kantempu, šīs dejas mūzika ir kā dzīve košām krāsu gammām ar saviem kāpumiem un kritumiem, izpildījums tik kaislīgs, bet tai pat laikā ļoti piedienīgs un ieturēts. It kā ar mierīgiem ķermeņa valodas elementiem, bet dejojot gribās lēkt, griezties dejā tādā veidā sajūtot visas emocijas kas iet caur konkrēto mirki, jūtu ķīmija starp ķermeni un dvēseli, kā tas tiek vadīts, jo dvēseli burtiski uzzied. Nāves deja katram būs autentiska, tikai jāmāk izdejot.
Es dzīvoju pēc principa- viss kas nenotiek , notiek uz labu- un katram to iesaku. Ticu dievam un liktenim, cenšos neizmirst par to ka ir kāds neizskaidrojams spēks , kas mani sargā no visa ļaunā, taču ja kādreiz notiek kas nelāgs , tad mierinu sevi ar domu – tā tam jābūt. Cenšos nodzīvot katru dienu kā pēdējo, vairāk smaidīt un neizlikties par to kas neesmu un nekad nebūšu. Katram ir savs liktenis, savs ceļš ,sava nāves deja, ko neviens cits labāk neizpratīs kā pats.
…