Nāves fenomens

Viņi bija pateicīgi par saviem draugiem un ģimeni, pateicīgi tikai par to, ka ir dzīvi, pateicīgi, ka var uztvert un piedzīvot apkārtējo pasauli. Pasaule bija arī kļuvusi par reālāku vietu, lai viņiem - lietas, kam viņi nekad nebija pievērsuši uzmanību pirms tam, kļuva pārsteidzoši spilgtas un skaistas.
Citi pētījumi parāda, ka mirstības apzināšanās var uzlabt arī fizisko veselību un palīdz pārveidot prioritātes uz dažādiem mērķiem un vērtībām. Pat neapzināt domāšana par nāvi, piem., pastaigas pa kapsētu, varētu veicināt pozitīvas izmaiņas un veicināt izpalīdzīgu attieksmi pret citiem. Amerikāņu psihologs Metjū Geliots 2008.gadā veica šādu pētījumu Personības un sociālās psiholoģijas jomā, kur pētnieki novēroja cilvēkus, kas gāja caur kapiem, un cilvēkus, kas gāja kvartālu tālāk, kur kapsēta nebija redzama. Aktieri abās lokācijās netālu no cilvēka sarunājās par izpalīdzības vai citu tematiku, un pēc kāda brītiņa viens no aktieriem nometa savu kladi. Šis pētījums atklāja, ka tie cilvēki, kuriem acu priekšā bija kapsēta bija gatavi palīdzēt par 40% vairāk, nekā tie kas bija kvartālu tālāk.
Vēl nesenāki pētījumi ir saistīti ar padziļinātāku izpratni, gan par tuvās nāves pieredzi, un arī par aizvien jaunākiem veidiem, kā tikt galā ar nāves saistītām izmaiņām dzīvē, kā piemēram – kā tikt galā ar kolēģa nāvi, vai, sabiedrībai esot aizvien atklātākai par dažādiem citiem personīgiem zaudējumiem – kā sērot par spontāno abortu.
…