Nealēlisko gēnu mijiedarbība

Nealēlisko gēnu mijiedarbība. Ja divi vai vairāki nealēliski gēni iedarbojas uz vienu un to pašu pazīmi, tad to darbības produktu savstarpējās ietekmes dēļ pēcnācējiem var rasties pavisam jauns fenotips. Izšķir šādus galvenos nealēlisko gēnu mijiedarbības veidus: epistāzi, komplementaritāti, polimēriju un modificēšanu.


Epistāze ir parādība, kad viens gēns nomāc cita, nealēliska gēna fenotipisko izpausmi. Nomācošo gēnu sauc par epistātisko, bet nomākto gēnu – par hipostātisko.

Dominantās epistāzes gadījumā uz hipostātiskā gēna izpausmi iedarbojas epistātiskā gēna dominantā alēle. Piemēram, ķirbjiem visbiežāk sastop baltu, dzeltenu un zaļu krāsu. Krustojot zaļus un dzeltenus ķirbjus F1 paaudzē dominē dzeltenā krāsa, Ja krusto baltus ķirbjus ar zaļiem vai dzelteniem, F1 augiem balti augļi, jo bez gēna Y-y (angļu val. yellow – dzeltens), kas nosaka zaļu vai dzeltenu krāsu, ķirbjiem vēl ir cits, nealēlisks pirmajam epistātisks gēns W-w (angļu val. white – balts), kura dominantā alēle W nomāc jebkura pigmenta rašanos ķirbju augļos. Pigmentācija var attīstīties tikai tiem augiem, kuru genotipā nav šīs alēles, t.i., epistātiskais gēns ir recesīvā homozigotiskā stāvoklī…