Negatīvās brīvības un to pamatojums utilitārisma teorijā

Džona Stjuarta Milla Par brīvību ir nozīmīgs darbs politikas teorijā, kurā autors iestājas par indivīda brīvību.
Mills uzskata, ka vara kā tāda ir prettiesiska. Labākajai valdībai ir ne vairāk tiesību uz to, kā sliktākajai. Tās ir kaitīga vai kaitīgāka, kad ir saskaņā ar sabiedrisko viedokli, nekā, kad darbojas pretēji tam.
Sabiedrība nevar pieņemt vairākuma viedokli kā pareizo, jo pēc Milla domām katra doma ir svarīga (jebkura indivīda). Pats svarīgākais ir progress, līdz ar to jebkurš viedoklis ir nozīmīgs. Nepastāv tāds jēdziens kā „īstenā patiesība”, jo nav mērauklas, kas norādītu, kas ir patiess, un kas nē. Katra doma (kas tiek aizliegta kā nepatiesa, pretēja vairākuma viedoklim) var būt patiesa un noderīga, ja tā tiek aizliegta, progress var tikt aizkavēts. Pat nepareiza doma ir nozīmīga progresam, jo tā parāda visiem, ka tā ir nepatiesa un izslēdz vienu no daudzajām varbūtībām, kas noved pie patiesā. Tomēr, pat nonākot pie gandrīz nenoliedzamas patiesības, nepareizo viedokli nevar aizliegt, jo citādi cilvēki nezinās, ka tas ir nepareizs un daži indivīdi neiedomāsies, ka tā ir patiesība. Neviens nav nekļūdīgs (arī valdošie), tādēļ valdošie nedrīkst apspiest pakļauto viedokli. Mills uzsver, ka sabiedrība ir akceptējusi tikai divus stāvokļus – ka kaut kas ir patiess, vai nepatiess, taču nav sapratusi, ka iespējams arī trešais stāvoklis, kas arī ir dominējošais. Šis trešais stāvoklis ir, ka sabiedrībā pastāvošie pretējie viedokļi ir daļēji patiesi. Daži no tiem satur vairāk patiesības, citi mazāk, taču saplūstot kopā satur īsteno patiesību. Tādēļ ir vēl jo svarīgāk neaizliegt nevienu no pretējiem viedokļiem, pat ja viens no tiem ir sabiedrības vairākuma viedoklis. …