Par neizsmeļamiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem sauc tos enerģijas avotus, kuri rodas paši no sevis, nepārtraukti atjaunojas vai neizzūd.
Pie šādiem enerģijas resursiem var pieskaitīt biomasu - koksni, nomaļus, meža atkritumus, skaidas, šķeldu, salmus un citus stiebraugus, kā arī vēju, hidroenerģiju, paisuma – bēguma enerģiju, viļņu enerģiju, saules enerģiju un pieņemot par faktu procesu, ka cilvēks nevar dzīvot tā, ka no viņa darbības nerodas sadzīves atkritumi, tad arī šos atkritumus var pieskaitīt pie “nezūdošiem un izmantojamiem”.
Problēmas atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir saistītas ar enerģētikas un aizsardzības likumdošanas sakārtošanu, galvenokārt nodokļu , subsīdiju un cenu jomā. Esošais enerģētikas likums pilnīgi neatrisina atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā.
Harmonizēta enerģētikas sektora attīstība, izmantojot atjaunojamo enerģiju vienlaicīgi ar tradicionālajiem energoresursiem, ir saistīta ar izmaiņām likumdošanā, fondu izveidošanu un tamlīdzīgi. Latvijā vissvarīgākais ir:
1. Ieviest nepieciešamos ekonomiskos instrumentus (nodokļus, tarifus, subsīdijas );
2. Veikt zinātniskos pētījumus jaunu tehnoloģiju jomā;
3. Attīstīt energoefektīvo iekārtu tirgu, lietojot atbilstošo marķēšanu un ieviešot enerģētikā pasaules standartus;
4. Veikt izglītojošo un apmācības darbu atjaunojamās enerģijas izmantošanas jomā, ieviešot demonstrācijas projektus.
Latvijā būtu nepieciešams plaši izvērst pētījumus un demonstrācijas projektu ieviešanu visiem atjaunojamo energoresursu veidiem, jo tikai tā iespējams ekonomiski izvērtēt, kas Latvijas apstākļos ir prioritārs. Bez valsts subsīdijas un saprātīgas nodokļu politikas atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana Latvijā nebūs ekonomiska [5].
…