Secinājumi
Valodā ir tūkstošiem vārdu, kuri kopumā veido vārdu krājumu jeb leksiku. Izvēloties pareizos vārdus un sakārtojot tos teikumā, cilvēki spēj izteikt savas domas, jūtas, un sazināties cits ar citu. Mūsu valoda ir pilna ar žargonismiem, kas sastopama ikviena latviski runājoša cilvēka leksikā, sagroza un izkropļo vārdus līdzīgi kā vienkāršruna, barbarismi, kas lielākā mērā ir aizguvumi no citām valodām un sarunvaloda, kuru bieži vien saprast palīdz žesti un mīmika.
Šo leksikas slāņu ieviešanās mūsu sadzīvē, būtiski ietekmē pasauli mums apkārt. Tā ir viena no aktuālākajām mūsdienu problēmām gan ikdienā, gan sociālajos portālos, gan daiļliteratūrā. Par šo tēmu daudzi izvēlas noklusēt, bet lielākajai daļai mūsdienu filozofu, leksikalogu, valodas speciālistu ir savs viedoklis par neliterārās valodas izplatību. Lielākoties tas ir negatīvs un nicinošs, liekot kaunēties 21.gs. autoriem par viņu valodas stila izvēli.
Kā bāzes avotu izmantotās trīs „Laikraksta Diena” izdevniecības grāmatas ar stāstu un īso prozu krājumiem - „Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātinē 2005-2006”, 2006.g., izdevniecība ”Laikraksts Diena”, (225.lpp.); „Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē 2006-2007”, 2007.gads, izdevniecība „Laikrasts Diena”, (157.lpp.); „Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē 2007-2008”, 2008.gads, izdevniecība „Laikraksts Diena”, (117.lpp.) – lieliski parāda to, ka mūsdienu autori cenšas ar neliterārās valodas izmantošanu, pievērst publikas uzmanību. No vienas puses tas ir apsveicami, jo, piemēram, lielākā daļa jaunatnes par literatūru neinteresējas. Iespējams, ka šis veids būtu iedarbīgs kā uzmanības pievēršana no jaunās sabiedrības daļās. No otras puses, tā ir senu valodas un leksikas likumu apiešana un izsmiešana, ko jau sen, mūsu tēvi un tēvu tēvi ir veidojuši un izkopuši, lai visi saprastu rakstīto, jo valoda ir mūsu saziņas līdzeklis, kas ir jāciena un jāgodā.
Lasot šos darbus, pieņēmums, ka 21.gs. autoru darbos, netiek pietiekami ievērotas literārās valodas normas, izmantojot teorētiskās literatūras studēšanas un teksta analīzes metodes, apstiprinājās, ka tik tiešām 21.gs. autoru darbos netiek pietiekami ievērotas šīs valodas normas. Pārlieku daudz izmantoti žargonismi, barbarismi, sarunvalodas stils. Neliterārā valoda ir pārāk pārņēmusi tagadējo daiļliteratūru, nemaz nerunājot par sabiedrību un ikdienā lietojamo valodu. Valoda, tāpat kā cilvēki, aug un attīstās līdz ar mums.
…
