Neolīta laika apmetnes Latvijas teritorijā

NOBEIGUMS
Autors savā darbā ir pētījis neolītu, Sārnates apmetni un Osas apmetni. Izvirzītā hipotēze bija, ka abas nometnes ir neolīta laika nometnes. Lasot aprakstus un vācot informāciju par šīm apmetnēm un salīdzinot to ar informāciju par neolīta raksturīgajām iezīmēm var secināt, ka:
1. Sārnates apmetne ir neolīta laika apmetne, jo:
1) apmetnē tika atrasta ķemmes-bedrīšu keramika, kas pieder pie Narvas kultūras;
2) atrastie darbarīki, piemēram, kapļi liecina par zemkopības aizsākšanos(ražotājsaimniecība);
3) pēc darbarīkiem un dzīvnieku kauliem var secināt, ka viens no galvenajiem pārtikas iegūšanas veidiem ir bijusi medīšana.
2. Osas nometne ir neolīta laika apmetne, jo:
1) apmetnē tika atrastas Osas tipa keramika un arī ķemmes-bedrīšu keramika;
2) apmetnē tika atrasti kaula bultu un šķēpu gali, duncis ar aļņa galvas veidā izgrieztu spalu, kaula un raga kalti, krama rīki, kas raksturīgi agrajam neolītam.
3. Osas apmetne ir arī mezolīta laia apmetne, jo apmetnē tika atrastas kaula un raga harpūnas, kalti, naži, šķēpu gali, ragavu sliece, kas raksturīgas vēlajam mezolītam.
Darba autoram, izdarot secinājumus, hipotēze, ka Sārnates apmetne un Osas apmetne ir neolīta laika apmetnes, ir apstiprinājusies daļēji, jo Sārnates apmetne ir neolīta laika apmetne, bet Osas apmetne ir gan mezolīta, gan neolīta laika apmetne.
…