Jau no cilvēka dzimšanas brīža tā personību veido gan apkārtējā sociālā vide – ģimene un sabiedrība, gan daļēji arī iedzimtība. Cilvēka personības attīstības posmā tieši laiks līdz pilngadības sasniegšanai ļoti bieži ir izšķirošs cilvēka personības izaugsmē turpmākajā dzīvē. Šis posms ietver ne tikai apkārtējās vides izzināšanu, bet arī uzvedības noteikumu, t.i., gan sociālo, gan tiesību normu apgūšanu un izpratni, kas psiholoģiski nenobriedušai personībai var būt problemātiski, ņemot vērā apkārtējās sociālās vides ietekmi. Tādējādi nepilngadīgo mijiedarbība ar sociālo vidi bieži vien ir problemātiska ar iespējamām konfliktsituācijām, kas atsevišķos gadījumos beidzas gan ar personas administratīvo atbildību, gan arī – sliktākos gadījumos – ar kriminālatbildību. Līdz ar to preventīvie pasākumi bērnu un pusaudžu veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā ir aktuāls jautājums, jo šis apstāklis zināmā mērā arī raksturo valsts demokrātijas attīstību.
Nepilngadīgo likumpārkāpēju psiholoģija, kā arī vainas un atbildības izpratnes pakāpes atklājas viņu attieksmē pret savu uzvedību kopumā. Jauniešiem nereti ir grūtības identificēt morāles, sociālo vai tiesību normu pārkāpumu ar savu konkrēto rīcību – atšķirt aizliegto no sociāli pieņemamas uzvedības, tādējādi bieži vien jauniešu pašizteikšanās nepieciešamība un savas identitātes apzināšanās noved pie negatīvām sekām.…