Saskarsme ir neatņemama cilvēka dzīves sastāvdaļa, galvenā cilvēka esamības forma. Cilvēkam vienmēr nākas kontaktēties ar citiem cilvēkiem ar vārdu, dažādu zīmju un citu paņēmienu palīdzību. Jebkura mijiedarbība starp cilvēkiem arī ir saskarsme.
Viena no saskarsmes sastāvdaļām ir komunikācija jeb apmaiņa ar informāciju. Komunikāciju iedala verbālajā un neverbālajā komunikācijā. Verbālās komunikācijas līdzekļi ir vārdi, frāzes, literārā un tehniskā valoda, bet neverbālās komunikācijas līdzekļi ir žesti, pozas, mīmika, balss intonācija, runas temps, pauzes, dažādu ķermeņa daļu motorika, vizuālais kontakts, fiziskā distance, izvietojums telpā un c.
Tātad, neverbālā komunikācija ir sazināšanās bez vārdu palīdzības. Mūsdienu sabiedrībā tā ir svarīga cilvēka ikdienas sastāvdaļa. Tā ir viegla un tajā pašā laikā ļoti grūta. Cilvēki dažkārt uzskata, ka kontaktējoties vien pietiek ar pareizo, labi saprotamo un loģisko runu, taču aizmirst par to, ka patieso attieksmi un savu domu un jūtu saturu mēs izpaužam ar neverbālās komunikācijas palīdzību. Un ja cilvēks nepievērš tam uzmanību, domājot, ka kontrolēt savus žestus, mīmiku, ķermeņa kustības ir viegli, mēdz gadīties nepatīkamas situācijas.
Tādēļ, ka prasme izmantot neverbālās komunikācijas līdzekļus nosaka personības saskarsmes spējas un tās sabiedriskumu, šī darba autore uzskata, ka tas ir būtiski un aktuāli mūsdienās. Tādēļ, šī darba tēma ir „Neverbālās komunikācijas un to līdzekļu būtība”.…