Cilvēks kontaktējas ne tikai verbāli, bet arī neverbāli. „Neverbāls” vispirms nozīmē kaut ko ārpus valodas esošu. Tas īstenojas tikai daļēji apzināti. Un, proti, tikai tad, ja verbālā izteiksme attiecīgajā brīdī šķiet pārāk sausa, nopietna vai gara. Saskarsmes procesā cilvēks piedalās ar visu, kas viņam ir: ar savu personību, (vēlmēm, domām, jūtām) un ar savu ķermeni, balss aparātu.
Psihologi pierādījuši, ka verbāli sarunas partnerim tiek nodota mazākā informācijas daļa, daudz lielāka informācijas daļa – nepazīstamu vai mazpazīstamu cilvēku saskarsmes pirmajās 10 minūtēs pat 60% līdz 80% informācijas – tiek nodota ar visdažādāko neverbālās komunikācijas zīmju palīdzību. Verbālo komunikāciju gandrīz pilnībā kontrolē cilvēka apziņa, kas ir cilvēka psihes ļoti maza daļa. Neverbālā komunikācija pakļauta cilvēka psihes neapzinātajiem procesiem, un tāpēc tā ir patiesāka, atklātāka.
Neverbālā saskarsme gan filoģenētiski*, gan ontoģenētiski** radusies pirms verbālās saskarsmes: dzīvnieku pasaules saskarsme ir tikai neverbāla un arī jaundzimušais bērniņš ar pasauli kontaktus veido vienīgi neverbālajā līmenī.1 Izmantojot M. Knapa definīciju, varam sacīt, ka neverbālā komunikācija apzīmē visas tās cilvēka reakcijas, kuras nevar tikt aprakstītas kā atklātas vārdiskas (mutiskas vai rakstiskas) manifestācijas. Ir pierādīts, ka verbālā ceļā partnerim tiek nodota mazāka informācijas daļa. Daudz lielāka informācijas daļa tiek noraidīta ar visdažādāko neverbālās komunikācijas zīmju palīdzību. Verbālo komunikāciju gandrīz pilnībā kontrolē cilvēka apziņa, kas ir cilvēka psihes mazākā daļa. Neverbālā komunikācija ir pakļauta cilvēka psihes neapzinātam līmenim, un tāpēc tā ir patiesāka un atklātāka.…