Neverbālā komunikācija

Tiešā personiskā komunikācija vienmēr sākas ar saskatīšanos. Ar skatienu cilvēks izrāda interesi par sarunu biedru un par pašu sarunu. Apmēram pusi sarunas laika tas ir pievērsts partnerim, turklāt cilvēks vairāk raugās, kad klausās, un mazāk, kad runā pats. Acis spēlē īpaši svarīgu lomu komunikācijās kopā ar mīmiku. Acu kontakts izsaka sevī vienu no pašiem svarīgākajiem neverbālajām komunikācijām.
Ļoti bieži vadītāju attieksme , kā arī personīgā attieksme, injicējās un apstiprinās tieši ar acu kontaktu starpniecību. Skatīties taisni uz klausītāju ir par pazīmi atklātumam un godīgam. Cilvēki parasti uzskata, ka vieglāk uzticēties tam, kas skatās tieši acīs. No otras puses, viņi parasti apliecina to, ka neskatīties tieši acīs, tam kas izvairās no acu skatiena, rada mazāk uzticības. Ilgs acu kontakts, tad kā īss acu skatiens var būt signāls – apbrīnu, tā kā īss acu kontakts - parasti izsaka nemieru. No otras puses, tiešs acu skats vairāk par 10 sekundēm var izteikt diskomforta un nemieru.

1.Mīmika
Seja, kas gan ir visizteiksmīgākā no visām ķermeņa daļām, tiek arī biežāk kontrolēta. Turklāt izmaiņas mīmikā var notikt ļoti pēkšņi un izpausties īsu brīdi.
Mīmika ir sejas muskuļu izteiksmīgas kustības, kas attēlo cilvēka izjūtas:
• Cilvēka sejā pirmām kārtām atspoguļojas cilvēka emocijas
• Mīmiskās ekspresijas uzdevums - paust cilvēka emocionāli psiholoģisko stāvokli, viņa pārdzīvojumus, emocijas un jūtas, ko izraisa partneris un sarunas priekšmets
• Lielākā daļa psihologu uzskata, ka emociju neirofizioloăiskais pamats visiem cilvēkiem ir vienāds un tas ir iedzimts.…