Nihilisma un tiesiskā nihilisma jēdzieni
Nihilisms – (no latīņu vārda NIHIL – nekas) vispārpieņemtu morāles normu, sabiedrības tikumisko vērtību, koncepciju, dzīves veida noliegums, kas galīgā izpausmē robežojas ar anarhismu, cinismu, amorālismu. Nihilisms izrāda subjekta (arī grupas, klases) negatīvu attieksmi pret noteiktām vērtībām, normām, uzskatiem, ideāliem, atsevišķām, bet dažreiz pat visām cilvēka esamības pusēm. Tas ir viena no pasaules uztveres un sociālās uzvedības formām.
Nihilisms kā sabiedriskās domas tecējums radies jau sen, bet vislielāko attīstību tas guvis pagājušajā gadsimtā, galvenokārt Rietumeiropā un Krievijā. Tas bija saistīts ar tādiem kreisi radikāli noskaņotiem filozofiem kā Jakobi, Prudonu, Nīči, Štirkeru un citiem.
Nihilisms attīstījās un parādījās ļoti dažādās formās. Tas bija – tiesisks, politisks, ideoloģisks, reliģisks u.c., atkarīgi no tā, kādas vērtības tiek noliegtas, par kādu zinātnisko sfēru vai nozari tiek runāts – kultūru, mākslu, ētiku, politiku, ekonomiku. Kā kopēja iezīme visām nihilisma formām ir noliegšana. Nereti nihilisms pieņem sagraujošas formas, savos galējos veidojumos tas sajaucas ar dažādiem anarhistiskiem kreisi un labēji radikāliem centieniem, maksimālismu, boļševismu un neboļševismu, politisko ekstrēmismu.
…