Klasicisms kā mākslas stils, literatūras virziens un tiem atbilstošā estētikas teorija izveidojās 17. gs. un pastāvēja līdz 19. gs. sākumam. Klasicisms izveidojās mijiedarbībā ar baroka stilu, laikā, kad notika pāreja no feodālās iekārtas uz kapitālistisko, un tā principos atspoguļojas gan absolūtās monarhijas kultūras tendences, gan topošās buržuāzijas uzskati.
Klasicisma galvenās idejas tika aizgūtas no grieķu un romiešu mākslas un vecās formas ieguva jaunu idejisko saturu, kā arī īpaša uzmanība tika pievērsta cilvēka psiholoģijai. Šim periodam raksturīga idealizācija, racionālisms, orientācija uz vispārcilvēcisko un izteiksmes skaidrība. Klasicisma virziena ietvaros tēlotājā mākslā galvenā nozīme bija figurālām kompozīcijām ar vēsturiskiem, alegoriskiem, mitoloģiskiem sižetiem, attīstījās arī ainava un portrets. Glezniecībai raksturīgs skaidrs, racionāls zīmējums un tīri krāsu toņi.
Klasicismu var iedalīt četros periodos.
1. Klasicisms, kura galvenais izejas punkts bija grieķu vēlā klasika. Šis periods izveidojās 17.gs. Itālijā, bet tā uzplaukums bija Francijā. Šis periods ir lirisks klasicisms un tas nenonāk īpašās pretrunās ar baroku. Šī perioda galvenais pārstāvis ir Nikolā Pusēns.
2. Revolucionārais klasicisms, kas rodas 18.gs. beigās Franču revolūcijas ietekmē. Revolucionārajā klasicismā tiek uzsvērta sabiedriskā nozīmība. Šī perioda pamati aizgūti no Romas republikas laika māksla. Galvenais pārstāvis ir Žaks Luī Davids.
3. Ampīrs radās 19.gs. sākumā, Napoleona laikā. Iedvesmas avots ir Romas impērijas laika māksla. Tā ir reprezentatīva galma māksla, kuras galvenais uzdevums - slavināt Napoleonu un viņa uzvaras. Galvenie šī perioda pārstāvji ir Žaks Luī Davids un Žaks Dominiks Engrs.
4. Akadēmiskais klasicisms radās 19.gs. vidū. Akadēmisko klasicismu var uzskatīt par klasicisma pagrimuma periodu.
Klasicisms par universālu māksliniecisku doktrīnu kļuva tikai Francijā. Franču klasicisma stila pamatā ir stingru likumu un kārtības princips. Arhitektūra, mūzika un dramaturģija pauda uz antīko pasauli orientētu klasisko garu, ko caurauda visu mākslu „matematizācijas” ideja Luija XIV ideālā stila iemiesojums. …
