Nikolo Paganīni

Romantisms bija kultūrvēsturisks laikmets, kas aizsākās 18. gs. nogalē Rietumeiropā kā pretreakcija Apgaismības laikmetam. romantismā ļoti svarīgs ‘es’ jeb individuālās brīvības kults, sakāpināta interese par pagātni, tiekšanās pēc oriģinalitātes. Viena no romantisma pamatpazīmēm ir īpaša attieksme pret apkārtējo pasauli, t.s. romantiskā ironija, kas ļauj indivīdam it kā pacelties pāri savam laikam un ierobežojošajai telpai.
Nikolo Paganīni bija viens no ievērojamākiem romantisma stila atskaņotājmākslas pārstāvjiem. Pateicoties Paganīni virtuozitātei viņš kļuva par tādu vijoļu mākslu veidu atradēju, kā staccato-volante („Paganīni staccato-volante – lociņu zibens ātri lietojot vai uz augšu, vai uz leju, pie tam veselas skalas itin skaidri un saprotami.” Stakato - īss, aprauts skaņu saistījums.), flažioletto (Stīgu instrumenta mazliet svelpjoša, flautas skaņai līdzīga skaņa, ko panāk, stīgai noteiktās vietās pieskaroties ar pirkstu. To vispārībā ieviesa kopš Paganīni laika.) un pizzicato (Lociņinstrumentu spēles paņēmiens, kur skaņu rada, stīgu strinkšķinot ar pirkstu; skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.) Paganīni tiek uzskatīts par visu laiku izcilāko vijolnieku.…