Saturs
Ievads
1. Nikotīnu saturošie izstrādājumi
1.2.Tabaka
1.3. Ūdens pīpe
1.4. „Bezdūmu” tabaka
1.5. Elektroniskās cigaretes
2. Tabakas dūmu sastāvdaļas
3.Nikotīns
3.1.Nikotīns organismā
3.2. Nikotīna efekti
3.3. Nikotīns un smadzenes
3.4. Cigarešu veidi
4.Pasīvā smēķēšana
4.1.Mīti par pasīvo smēķēšanu
4.2. Pasīvās smēķēšanas radītās sekas
4.3. Kā izvairīties no pasīvās smēķēšanas
5. Nikotīns pirms grūtniecības iestāšanās
5.1. Kāpēc ir kaitīgi smēķēt grūtniecības laikā?
5.2. Kā smēķēšana ietekmē nedzimušu bērnu?
6. Sievietes un smēķēšana
6.1. Smēķēšanas iedarbība - ietekme uz izskatu un sajūtām
7. Smēķētāju veselības problēmas
8. Nikotīna atkarība
9. Smēķēšanas atmešana
10. Smēķēšanas ierobežošana
10.1.Smēķēšanas ierobežojumi Latvijā
10.2. Telpa, kas speciāli ierādīta smēķēšanai, ir:
Secinājumi
Izmantotā literatūra
Smēķēšana ir viena no izplatītākajām atkarībām visā pasaule. Lai gan par smēķēšanas kaitīgumu zina, gan pusaudzis, kurš sniedzas pēc pirmās cigaretes, gan smēķētājs - veterāns, kuram noteikta vēža diagnoze, taču vēl joprojām turpina smēķēt un pakļauj citus pasīvajai smēķēšanai. Tāpat arī cigarešu cenu pacelšana un mūsdienu ekonomiskā krīze nespēj ietekmēt smēķētājus, viņi smēķēšanu neatmet, bet gan izvēlas varbūt sliktākas kvalitātes cigaretes, kas maksā mazāk. Nesmēķēt ir grūtāk nekā piespiest sevi veikt rīta vingrošanu, ievērot mazkalorāžas diētu vai pārstāt strīdēties ar tuviniekiem. Tas tādēļ, ka tā ir liela ķīmiska atkarība. No simts cilvēkiem, kuri pirmoreiz paņem rokās cigareti, astoņdesmit pieci turpina smēķēt. Šādas ātri iedarbīgas atkarības veidošanās, kā nikotīnam, nav nevienai psihoaktīvajai arī narkotiskajai vielai.
Nav nozīmes, kas tiek smēķēts - cigaretes, cigāri, pīpe, ūdenspīpe, elektroniskās cigarete vai par „Bezdūmu” tabaka (kožļājamā, šņaucamā tabaka) - nikotīnu satur visi šie izstrādājumi. Nikotīna atkarību izraisošie faktori ir tādi paši, kā narkotiskām vielām, piemēram, heroīnam un kokaīnam. Ir noskaidrots, ka nikotīns rada tikpat spēcīgu atkarību kā heroīns, alkohols un marihuāna. Cilvēki, ievelkot cigaretes dūmus, patiesībā nemaz nedomā par to, kāds ļaunums tiek nodarīts veselībai. Uzsākot smēķēt, nelielais nikotīna daudzums, kas nonāk asinīs, it kā izraisa patīkamas sajūtas, uzmundrina, nomāc apetīti un cilvēks nemaz nepamana, ka nevar vairs bez tā iztikt. Vēlāk izveidojas fiziska atkarība no nikotīna un ir nepieciešams izsmēķēt arvien vairāk cigarešu, lai iegūtu cerēto efektu. Nikotīns ir spēcīga inde, tas caur gļotādu uzsūcas asinīs un ar asinsrites palīdzību nonāk visos orgānos.
Pasaulē ir apmēram 1,1 miljards smēķētāju, no kuriem 200 miljoni ir sievietes, tabakas lietošanas dēļ katru dienu pasaulē mirst 10 000 cilvēku, gada laikā smēķēšanas dēļ mirst 3,5 miljonu cilvēku. Zinātnieki domā, ka ap 2020. gadu smēķēšana kļūs par galveno mirstības un invaliditātes cēloni, kas ik gadus nogalinās vairāk nekā 10 miljonu cilvēku.
Smēķēšana ietekmē gan cilvēka ārējo izskatu, gan arī pašu organismu. Smēķētājiem daudz biežāk novēro sirds - asinsvadu sistēmas un plaušu slimības. Viņiem mūža ilgums ir ievērojami īsāks salīdzinot ar nesmēķētājiem. Darbā aprakstīšu, kā tieši smēķēšana ietekmē cilvēku veselību? Kādu postu smēķēšana nodara grūtniecībai? Vai smēķētāji apdraud arī apkārtējo cilvēku veselību?
Jau tūkstošiem gadu cilvēki ir smēķējuši, košļājuši, šņaukuši un kā tik vēl nē, lietojuši tabakas auga lapas Nicotiana tabacum. Tabaku pirmo reizi atklāta un sākta kultivēt Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, iespējams, kā pat 6000 gadus pirms Kristus. Vēlāk, sākoties Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas atklāšanai un kolonizācijai, tabakas augs tika ievazāts arī Eiropā un pārējā civilizētajā pasaulē. Uzskata, ka tabakas lapas, "brīnumainais augs", Eiropā ieveda Kristofers Kolumbs, un ko sākotnēji lietoja tāpēc, ka pastāvēja uzskats, kurš piedēvēja tai nomierinošas īpašības, strauji kļuva par baudas iegūšanai lietotu produktu, ko līdz 19. gadsimta vidum, laikam, kad sāka attīstīties cigāru un īsi pēc tam - cigarešu lietošana, zelēja, sūkāja vai lietoja iešņaucot.
