Naudai sabiedrības dzīvē aizvien ir un būs izcili nozīmīga vieta. Tā tikusi dievināta un nicināta, alkatīgi krāta, vieglprātīgi izšķērdēta, likumīgi izgatavota un primitīvi atdarināta, kalpojusi gan cildeniem, gan ļauniem nolūkiem, bet nekad cilvēkus nav atstājusi vienaldzīgus.
Plašākā nozīmē -ne vien ekonomikā, bet arī kultūrvēsturiskā un politiskā- nauda uzskatāmi atspoguļo visas civilizācijas attīstības gaitu. Tā bieži vien satur unikālu, nekur citur neatrodamu vizuālo un precizējošo informāciju pr reiz dzīvojošu valdnieku un personu likteņiem, seniem vēstures notikumiem, bojā gājušiem arhitektūras un kultūras pieminekļiem. Nereti tā dod skaidrojumu senām leģendām vai liecina par politiskām pārmaiņām valstī un un neapšaubāmi ir pasaules kultūras sastāvdaļa.
Referāta nolūks ir parādīt naudu Latvijā divu gadu tūkstošus ilgā laika periodā, atainojot ceļu no dažādām svešzemju naudām līdz nacionālai valūtai -latam, no sūri grūti krātās, zemē noraktās naudas podiem (depozītiem) līdz noguldījumiem mūsdienu bankā.
Naudas vēsture Latvijā ir ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta. To noteikumi mūsu zemes ilgstošā saistībā ar lielajiem tirdzniecības ceļiem no kuriem populārākie bija Vintara ceļš, ceļš no varjagiem līdz grieķiem un zīda ceļš. Tāpat īpatnas pēdas Latvijas monētniecībā ir atstājusi vācu, poļu, zviedru un krievu politika un ekonomiskā bezkaunība.
Neapšaubāmi tradicionālāka naudas zīmju forma ir monētas, kas savā vēsturiskās attīstības gaitā aizstāja dažādas primitīvas maiņas līdzekļus- lopus, cirvjus, gliemežvākus, ādas- vēlāk noteiktas formas metālās stienīšus. To svaru, raudzi un vērtību garantēja stienīšu kalējs. Praksē stienīši izrādijās visai neērti, pamazām to vietā stājās apaļas monētas ar dažādu zīmju vai priekšmetu attēliem.
Senākā līdz šim Latvijas teritorijā atrastā nauda ir romiešu monētas. Iespējams, daļa Romiešu monētu Latvijā nonāca no Romas impērijas austrumu daļas- cauri melnās jūras piekrastes pilsētām un tālāk Dņepras – Daugavas upes ceļu.
Par romiešu monētām Lielākoties maksāts ar dzintariem, bet Latvijas vidus un austrumdaļas iedzīvotāji, kam nebija dzintara, pret monētām mainija kažokādas, vasku un medu.
Nav drošu ziņu, ka romiešu monētas Latvijas teritorijā kādreiz būtu veikušas naudas funkcijas mūsdienu izpratnē, bet kā maiņas līdzeklis tās nepašaubāmi ir lietotas. Par to, ka šis monētas uzskatītas par vērtīgām un pat viņu saulē noderīgām par to liecina tas, ka monētas kā rituālpiederums dotas mirušajiem līdzi kapā. 17 romiešu monētas atrastas agrā dzels laikmeta Kuršu apbedījumos Rucavas kapulaukā. Savukārt Medas pagasta kapukalnā atrastas 22 sudraba un 7 bronzas monētas. Domājms romiešu monētas Latvijā izmantotas arī kā Izejviela sīkāku bronzas priekšmetu gatavošanai.…
