No vardarbības cietušie bērni sociālā pedagoga skatījumā

Mūsdienu sabiedrībai ir raksturīgi jaunu dzīves vērtību, to satura un īstenošanas formu meklējumi. Tā rezultātā pieaug dažādi konflikti, likumpārkāpumi un aizvien biežāk par apdraudējuma objektiem kļūst bērni. Vai mūsu spēkos ir paglābt bērnus no šodienas negāciju izpausmēm, pasargāt no varbūtējām nelaimēm?
Sociālo pedagogu, kas strādā bērnudārzos, skolās, internātos u.c. mācību, rehabilitācijas iestādēs vai dažādos atbalsta centros, mērķis ir sakārtot bērnu un jauniešu dzīvi ar audzināšanas palīdzību. Šīs iestādes var kļūt par veiksmīgu socializācijas vidi bērnam, kam izdevies pārvarēt savas emocionālās un sociālās problēmas. Pedagogam nepieciešams iepazīt un iekļauties savu audzēkņu sociālajā telpā, jo vardarbīga izturēšanās bērniem rada lielas pašvērtības problēmas, kas ir par iemeslu viņu „izstumšanai” no sociālās vides – skolas, ģimenes, draugu un vienaudžu vidus. Darbojoties šajā specifiskajā vidē sociālā pedagoga uzdevums saistās ar problēmas identificēšanu, sociālās diagnozes noteikšanu un psihosociālas palīdzības sniegšanu problēmas atrisināšanā. Skolēniem jāsaņem konsultācijas par tiesību pamatiem, tiesisko normu un zināšanu praktisko pielietojumu, apgūstot personīgās aizsardzības iemaņas, jāmācās izvērtēt konflikta un riska situācijas, jāattīsta prasmes rīkoties ekstremālās situācijās.
Konvencijas par Bērna tiesībām 37.pants nosaka, ka dalībvalstis gādās, lai
a) neviens bērns netiktu pakļauts spīdzināšanai vai citam cietsirdīgam, necilvēcīgam vai viņa pašcieņu pazemojošam apiešanās veidam vai sodam. [1; 14.lpp.]
Lai gan Latvija ir pievienojusies ANO Bērnu tiesību konvencijai un ir pieņemts Bērnu tiesību aizsardzības likums, kā arī valstī izveidots bērnu tiesību aizsardzības iestāžu tīkls, kas ietver bāriņtiesas, bērnu tiesību aizsardzības centrus u.c. iestādes, bērni aizvien biežāk kļūst par vardarbības upuriem, tiek iebiedēti, uzpirkti un apmānīti. …