Milzīgs daudzums dažādu formu un izmēru objekti riņķo apkārt saulei. Starp tiem – tūkstošiem lielu, dažādu formu metālu un akmens gabali, kurus sauc par asteroīdiem jeb mazajām planētām, putekļu mākoņi, komētas un pagaidām zināmās, 9 planētas ar saviem pavadoņiem. Visi šie objekti veido saules sistēmu. (1.1.att.)
Saules sistēma ir izveidojusies aptuveni pirms 5 miljardiem gadu no auksta, blīva gāzu un putekļu mākoņa. No mākoņa centrālā sablīvējuma radās Saule, bet no pārējās daļas – disks. Diskā esošie putekļi sadalījās atsevišķos sablīvējumos, kas pakāpeniski salīpot un saspiežoties, auga arvien lielāki, līdz no tiem izveidojās planētas. Zeme sākumā bija ugunīgs verdošu akmeņu un gāzu maisījums. Pakāpeniski tā atdzisa un virspusē izveidojās plāna garoza, kas ieslēdz sevī karstumu.
Milzu planētas radās tajā saules sistēmas daļā, kur bija daudz gāzes, tapēc tām, neskaitot kodolus izveidojās arī lieli gāzes apvalki. Jupiters veidojās ātrāk par citām milzu planētām un ar savu gravitācijas spēku aizkavēja vēl vienas planētas izveidošanos asterioīdu joslā. Tāpēc asterioīdi joslā atrodas daudzi, bet nelieli debes ķermeņi. Saules sistēmas ārējā daļā, kur bija zema temperatūra, izveidojās galvenokārt no ledus sastāvoši ķermeņi – komētas.
Zeme riņķo ap sauli pa ovālu orbītu un ir viena no 9 planētām, kuras riņķveida kustībā ap Sauli notur tās gravitācijas jeb pievilkšanas spēks. Visas Saules sistēmas planētas ir iežu, metālu, gāzu maisījuma lodes kas riņķo ap centrālo zvaigzni - Sauli. Planētu izvietojumu var redzēt 1.1. att. Vistuvāk saulei atrodas iekšējās joslas planētas – Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Ārējās joslas planētas – Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns. Plūtons ir saules sistēmas vismazākā planēta un tās pederība kādai planētu grupai nav noteikta. . Attālumu secībā no Saules lielās planētas ir izvietotas šādi: Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns un Plutons. Lielākajai daļai planētu ir viens vai vairāki pavadoņi. Vēl Saules sistēmā riņķo liels daudzums meteoroīdu. Katra planēta atrodas no Saules aptuveni divas reizes tālāk nekā iepriekšējā. Tas nozīmē, ka Saules sistēmas iekšējā daļā planētas izvietotas blīvāk. Neraugoties uz to, attālums starp tām ir desmitiem miljonu kilometru. Attālumi starp planētām Saules sistēmas ārējā daļā sasniedz miljardus kilometru. Planētu orbītas atrodas aptuveni vienā plaknē. Visas planētas kustas ap Sauli tās gravitācijas spēka iedarbībā pa eliptiskām orbītām, kas maz atšķiras no riņķa. Planētas mazāko attālumu no Saules sauc par perihēliju, bet lielāko attālumu - par afēliju. Planētas kustas ap Sauli vienā virzienā. Ja būtu iepējams paskatīties uz Saules sistēmu no augšas, no Saules ziemeļpola puses, varētu redzēt, ka planētu riņķošana notiek pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam. Lielākā daļa planētu griežas ap asi šajā pašā virzienā. Izņēmumi ir Urāns, Venēra un Plutons, kas griežas pretējā virzienā - pulksteņa rādītāju kustības virzienā.…
