Nodarbinātības statistiskā dinamika Latvijā

Statistika ir zinātne, kas pētī masveida parādības un procesus, cenšoties atklāt un izzināt tajos notiekošās statistiskās likumsakarības.
Jau diezgan senā pagātnē ir atrodamas liecības, ka sabiedrība ir pievērsusi uzmanību tādai zinātnes nozarei kā statistika, kuras latīniskais nosaukums „status”, tulkojumā - stāvoklis, ir ieinteresējusi dažādus zinātniekus un atspoguļojas viņu darbos.
Statistika kā zinātne veidojās 17.gs. otrajā pusē angļu zinātnieku Džona Graunta un Viljama Petija darbos, kuros sabiedriskās parādības pirmo reizi tika skatītas to skaitliskā izpausmē.
1919. gada 1.septembrī Latvijas Republikas Ministru kabinets nodibināja Valsts statistisko pārvaldi, pieņēma tās darbības pagaidu noteikumus un par pārvaldes direktoru iecēla Marģeru Skujenieku, kura vadībā pārvalde darbojās līdz 1940.gadam. Latvijas statistikas pamatos bija likts stingrs centralizācijas princips.
Turpmākajos gados tika izveidotas 7 nodaļas: demogrāfijas un lauksaimniecības, vispārīgā, rūpniecības, ārējās tirdzniecības, iekšējās tirdzniecības, kā arī cenu un darba statistikas nodaļa.
Līdztekus ikdienas statistikas darbiem pārvalde veica virkni vispārēju skaitīšanu.
Pēc 2.pasaules kara izveidotā Latvijas PSR Centrālā statistikas pārvalde (no 1987.gada - Valsts statistikas komiteja) darbojās attiecīgās PSRS organizācijas sastāvā. Statistisko darbu metodoloģija plānveida ekonomikas apstākļos, datu vākšanas un apstrādes metodes tika stingri centralizētas un reglamentētas.…