1. NODARBINĀTĪBA UN BEZDARBS
1.1. Nodarbinātības jēdziens un politika Latvijā
Nodarbinātība ir ekonomikas pamatproblēma, kas izraisa arī plašu sociālo un politisko rezonansi. Bezdarbs ietekmē ražošanas apjomu, šīs bezdarba izmaksas ir nosakāmas, bet visai problemātiski ir izmērīt bezdarba sociālās, psiholoģiskās vai morālās sekas.(Gods U., 2004. g.)
Nodarbinātības līmenis - parāda nodarbināto iedzīvotāju īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā, vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem. Šis rādītājs parāda kāda daļa no darbaspējas vecuma iedzīvotājiem patiešām ir reāli nodarbināti tautsaimniecībā attiecīgajā laika periodā. Rēķinot nodarbinātības līmeni, tiek iekļauti ne tikai darbinieki, bet arī darba devēji – uzņēmēji un pašnodarbinātie.(Nodarbinātības Valsts Aģentūra, 2008)
Latvijas straujā ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība, samazinās bezdarba līmenis un palielinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.(Ziņojums par Latvijas..., 2007)
1.2. Bezdarbs, to ietekmējošie faktori
Tur, kur eksistē darba tirgus, eksistē arī bezdarbs jeb nenopirkts darbaspēks. Bezdarbs pastāv visās brīvā tirgus ekonomikas valstīs. Bezdarba galvenais cēlonis kopumā ir darba meklētāju nespēja piedāvāt darba tirgum pieprasītā veida un atbilstošas kvalitātes darba spējas. Ir arī citi cēloņi:
1. ekonomiskās aktivitātes samazināšanās;
2. tautsaimniecības pārstrukturēšanās;
3. dažādi ārējie faktori (piem., pieaugošas grūtības ar eksportu);
4. sezonāla rakstura tirgus izmaiņas;
5. darba algas;
6. u.c.
Bezdarbs ir negatīva parādība ne tikai ekonomikai, bet arī sabiedrībai, jo tas sev līdzi nes dažādas nelabvēlīgas sekas:
1. tiek saražots mazāks iekšzemes kopprodukta apjoms, savukārt tā sekas ir iedzīvotāju personisko ienākumu un uzkrājumu zaudējums;
2. cilvēkiem, kuri zaudējuši savas darbavietas, pazeminās dzīves standarts, un tas pats notiek ar viņu apgādājamiem;
3. pastāv arī prasmju zudums: strādājošiem, kuri ir nenodarbināti ilgu laika periodu, var būt problemātiski saglabāt savas prasmes iepriekšējā līmenī;
4. pieaug noziedzība, alkoholisms un narkomānija, jo cilvēki krīt arvien lielākā depresijā un viņus pārņem nolemtības sajūta;
5. bezdarbs var atstāt graujošas sekas uz dabu zaudējošo cilvēku morāli, kuri var justies atstumti un nevajadzīgi;
6. vēl viens zaudējums sabiedrībai ir nodokļu iekasēšanas bezdarbu pabalstiem, jo ir nepieciešams iegūt naudu, lai maksātu sociālās nodrošināšanas pabalstus tiem, kuri ir bez darba. Ja bezdarba līmeni var samazināt, tad šo naudu var izmantot pensijām, skolām, slimnīcām, ceļiem utt. Tāpat var samazināt nodokļu likmes.
7. u.c. (Bezdarbs un tā sekas, 2000. – 2008.)
…
