Ekonomikas izaugsme ir katras valsts svarīgākais mērķis. Ilgtermiņa ekonomikas augsme ir atkarīga no ražošanas faktoru pieejamības, to kvalitātes un izlietojuma efektivitātes.
Nodarbinātība un bezdarbs Latvijā tāpat kā Eiropas Savienībā ir kļuvis par vienu no svarīgākajām politiskajām, sociālajām un ekonomiskajām problēmām. Bezdarbs un nodarbinātība ir saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeni un reālā nacionālā kopprodukta apjomu. Ja bezdarbnieki būtu nodarbināti, tad saražotas produkcijas apjoms valstī būtu lielāks, salīdzinot ar reālo izlaidi. Valdības izdevumi bezdarbnieku pabalstiem būtu mazāki, nodokļu likmes būtu zemākas. Augsts bezdarbs, kas izraisa strauju dzīves līmeņa krišanos, var izraisīt valstī sociālo un politisko krīzi ar smagām sekām. Tāpēc nodarbinātības un bezdarba problēmām ekonomikas teorijā velta pietiekami lielu uzmanību. Ja cilvēkam ir darbs, tas nodrošina iespēju ne tikai pelnīt sev iztiku, bet arī pilnībā piedalīties valsts sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē. Tātad, lai cilvēka dzīve būtu pilnvērtīga, viņam ir nepieciešams darbs.
Šī iemesla dēļ arī izvēlējos rakstīt par bezdarbu un nodarbinātību, jo šie rādītāji ir pietiekami nozīmīgi, lai liecinātu par valsts ekonomisko attīstību. Vēl viens iemesls kāpēc es izvēlējos tieši šo tēmu ir tas, ka es pati 2002. gadā biju reģistrēto bezdarbnieku skaitā un man šī problēma bija aktuāla.
Tiek uzskatīts, ka normāla situācija darba tirgū ir tad, ja darbaspēka pieprasījums ir vienāds ar darbaspēka piedāvājumu. Darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. To nosaka darbavietu skaits, preču un pakalpojumu pieprasījums, ražošanas tehnoloģijas līmenis un darba algas lielums. Jo lielāku darba algu un atalgojumu saņem strādātāji, jo mazāks ir darbaspēka pieprasījums. Savukārt darbaspēka piedāvājums ir atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita, dabiska pieauguma, iedzīvotāju vecuma struktūras, cilvēciskā kapitāla kvalitātes un darba algas lieluma. Jo lielāka tiek piedāvāta darba alga, jo lielāks ir arī darbaspēka piedāvājums tirgū.…
