Secinājumi
1. Azartspēļu bizness, kas ir viens no ienesīgākājām darba jomām mūsdienās, piedzīvo kritienu 2009. gadā, nodokļi budžetam tika samaksāti mazākos apmēros nekā tika plānots, tomēr dažas no azartspēlēm tikai uzplaukst, piemēram , kā interaktīvās azartspēles.
2. Likums par azartspēlēm un izlozēm ir mērķets nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību. Šis likums nosaka azartspēļu un izložu organizēšanas kārtību, reglamentē azartspēļu un izložu organizētāja darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka to personu tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.
3. Normatīvais akts nosaka, ka ienākumi no azartspēļu nodokļa 75% apmērā ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle. Ienākumi no valsts mēroga izložu nodokļa ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet no vietējā mēroga izložu nodokļa - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta izloze.
4. Latvijā ir parādījušies nelegālie totalizātori interneta vidē, kuru serveri atrodas ofšora zonā, kas nozīmē, ka nodokļi netiek maksāti. Kā vienu no šīs problēmas iespējamiem risinājumiem ir mainīt interaktīvo azartspēļu nodokļa likmi no pašreizējās 10% uz 5%, lai interaktīvo azartspēļu organizētāji vēlētos saņemt licenci Latvijā.
5. 2009. gada rādītāju samazināšanās tieši ietekmē nodokļu un nodevu ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetā un valsts nodevas apjomus par marķējuma zīmēm.Ievērojami samazinās ne tikai speciālie izložu un azartspēļu nozares nodokļi un nodevas, bet arī pārējie aprēķinātie nozares uzņēmumu nodokļi. To ietekmē vairāki faktori, tajā skaitā sociālā nodokļa apjoms, jo samazinās darbinieku skaits un pazeminās atalgojums.
…
