Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldības budžetā, kas nav saistīts ar preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu, un nav soda nauda vai nokavējuma naudas maksājums. Nodoklis ir naudas maksājumi, ko veic nodokļu maksātāji uz bezatlīdzības pamata, un tie nav saistīti ar noteiktu mērķi.
Savukārt nodevas ir obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par valsts vai pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī maksājums likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu; ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai; iedzīvotāju un dabas ekoloģiskai aizsardzībai; teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
“Nodoklis ir nepieciešams ļaunums, jo nav iespējams un arī nav vēlams iegūt valstij nepieciešamos līdzekļus no cenām, patentmaksas un nodevām. Noteiktus pakalpojuma veidus nav iespējams pārdot indivīdiem par noteiktu cenu (aizsardzība, valsts pārvalde u. c.), un tas arī nav vēlams (izglītība, drošība), jo tādā gadījumā tos varētu iegādāties tikai turīgākā sabiedrības daļa.”
Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir peļņas nodokļa jaunā redakcija. Latvijas Republikas Saeima 1995. gada 1. martā izsludināja likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli „ , kurš stājās spēkā ar 1995. gada 1. aprīlī.
Uzņēmumu ienākumu nodoklis pieder pie tiešo nodokļu grupas un 1999. gadā nomaksāts tādā pašā apjomā kā 1998. gadā. 2000. gada 1. ceturksnī vērojams samazinājums par 8,7%, salīdzinot ar 1999. gada 1. ceturksnī. Izmaiņas šā nodokļa maksājumos ietekmē atmaksātās nodokļu pārmaksas, lieto uzņēmumu avansā izdarītie maksājumi, maksātnespējas gadījumi, maksājumi pēc saimnieciskās darbības audita pārbaudēm.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji:
1.iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmejdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas , kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības (rezidenti);
2.Ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (nerezidenti);
3.Nerezidentu pastāvīgas pārstāvniecības (pastāvīgās pārstāvniecības).
Saimnieciskā darbība – šā likuma izpratnē ir darbības, kas vērsta uz preču ražošanu, darba izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.…