Ievads
“Nodokļi ir obligāti, ar likumu noteikti maksājumi, kurus veic fiziskas un juridiskas personas, lai veidotu valsts budžetu”. [1., 54.]
Latvijā pastāv daudznodokļu sistēma. Nodokļi grupējami tiešajos un netiešajos nodokļos. Tiešie nodokļi – “tie ir nodokļi kuru apliekamais objekts (visbiežāk ienākumi vai īpašums) pieder pašam nodokļu maksātājam.”[4.]
Tiešie nodokļi ir:
iedzīvotāju ienākuma nodoklis
uzņēmumu ienākuma nodoklis
nekustamā īpašuma nodoklis valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas
“Netiešos nodokļus Latvijas nodokļu sistēmā veido dabas resursu nodoklis, izložu un azartspēļu nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un muitas nodoklis. Tie ir nodokļi, kuru apliekamais objekts ir preces vai pakalpojumi. Netiešie nodokļi pilnībā tiek pārnesti uz patērētāju, ietverot nodokli patēriņa preces vai pakalpojuma pārdošanas cenā.”[4.]
1.Tiešie nodokļi
1.1. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis
Latvijas valstī jau no neatkarības atjaunošanas sākumgadiem pastāv vienota likme iedzīvotāju ienākuma nodoklim – 25% no visas saņemamās darba samaksas, iepriekš atrēķinot ar nodokli neapliekamo minimumu. Ilgus gadus šis neapliekamais minimums nav paaugstināts un palicis 21 lata apmērā. Kaut arī loģiski būtu neaplikt ar nodokli atalgojumu līdz pat minimālās algas līmenim. Taču kā arguments viedoklim par neapliekamā minimuma paaugstināšanu allaž izskan tēze – no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārtiek pašvaldības un nedrīkst tās atstāt bez līdzekļiem. Izrādās, ka pat pārmērīgi daudz nodarbināto oficiāli saņem tikai minimālo algu. Kā liecina oficiālie dati, 2001. g. oktobrī par minimālo algu valstī strādājuši gandrīz simt tūkstoši iedzīvotāju (NRA, 2002.g. 8. februāris). Cik īsti ir minimālās algas saņēmēju, pārbaudītu datu vienkārši trūkst.…
