Makroekonomika pēta tautsaimniecības kopējās attīstības problēmas, cēloņsakarības, kas aptver kādas valsts ekonomiku kopumā, tautsaimniecības proporcijas, līdzsvaru un stabilitāti tautsaimniecības mērogā, cēloņus, kas izsit ekonomiku no līdzsvarotas un stabilas attīstības. Arī fiskālā politika, kas apraksta un pēta valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, attiecīgo motivāciju un tā sekas, ietilpst makroekonomisko problēmu lokā.
Valsts kompetencē ir virkne ekonomisko funkciju, kuras apkopojot iezīmējas galvenie valsts darbības virzieni: ekonomikas efektivitāte, stabilitāte un sociālais taisnīgums.
Lēmumi valsts izdevumu un ieņēmumu (pārsvarā – nodokļi) sfērā veido valsts fiskālo politiku, kuru izmanto ekonomikas stabilizācijā.
Uzņēmējiem, ienākot Latvijas tirgū, ne vienmēr ir viegli uzsākt savu biznesu. Nodokļu slogs bieži vien ir nepārvarams šķērslis daudziem jaunizveidotajiem uzņēmumiem. Tas liek meklēt jaunus, bieži neatļautus ceļus, kā samazināt savus izdevumus. Bieži tas tiek darīts uz nodokļu rēķina., kam seko naudas sodi par kavējumiem nodokļu nomaksā vai sankcijas par izvairīšanos no nodokļu maksājumiem, kas var novest uzņēmumu līdz bankrotam. Iemesls tam ir tikai viens - izpratnes trūkums par nodokļu nomaksas nepieciešamību un to lomu ekonomikā.
Kursa darba tēma ir “Nodokļu būtība un to vēsture Latvijā”, kurā ir apskatīti Latvijas Republikas nodokļi un nodevas, nodokļu klasifikācija jeb struktūra, tās elementi, būtība, funkcijas un likmes. Tika veikts neliels ieskats Latvijas nodokļu vēsturē, lai izprastu kā veidojusies mūsu valsts nodokļu politika.
Kursa darba mērķis ir saprast, kāpēc ir nepieciešami nodokļi. Kas ir nodokļu maksātājs, un kas nosaka nodokļu maksas normas. Kā tiek kontrolēta nodokļu iekasēšana, kas to veic un kāpēc. Vai Latvijas nodokļu sistēma ir pietiekami pilnīga un efektīga, jeb būtu nepieciešami kādi grozījumi un uzlabojumi. Vai ir iespējamas nodokļu atlaides, un kas ir tiesīgs saņemt šīs atlaides.
Kursa darba mērķa sasniegšanai ir izstrādāti sekojoši uzdevumi:
1. Analizēt nodokļus no makroekonomikas teorijas viedokļa. Nodokļu struktūru un būtību, kā arī funkcijas un veidus. Noskaidrot kāda ir nodokļu loma ekonomikas attīstībā.
2. Noteikt nodokļu iekasēšanas veidus un mērķu dalījumu. Pie darba uzdevumiem pieder arī nodokļu likmju dalījums.
3. Iepazīties ar nodokļu sistēmas attīstību Latvijā tirgus ekonomikas apstākļos izmantojot datus par Latvijas 1. Briivvalsts laiku (1918. - 1940.) un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā.
4. Dot secinājumus un izvirzīt priekšlikumus par nodokļu politiku Latvijā.
Nodokļu politikas analīzei autors pamatā izmanto makroekonomikas teorētisko literatūru, ekonomikas mācību literatūru studentiem, kā arī LR Ekonomikas Ministrijas ziņojumus par tautsaimniecības attīstību, Valsts ieņēmumu dienesta datus, publikācijas presē un internetā.
Nodokļi ir valsts noteikti fizisko un juridisko personu obligāti maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, kas nav maksājumi par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājumi par valsts kapitāla vai tās daļas izmantošanu. [1. 1.lpp]
Nodokļu iekasēšanas mērķi ir šādi:
1)nepieciešamo līdzekļu iegūšana to pakalpojumu samaksai, kurus sniedz valsts.
2)izdevumu līmeņa kontrole ekonomikā.
3)nevienlīdzības novēršana ienākumu sadalē
4)no nodokļiem iegūto līdzekļu izmantošana savas valsts rūpniecības aizsardzībai no ārzemju konkurentiem;
5)valsts ieinteresētība kāda produkcijas veida patēriņa samazināšanā
Nodokļu iekasēšanas veidi — ieturēšana un aplikšana. Ja iespējams, parasti izmanto ieturēšanas metodi — nodokļi tiek maksāti ienākumu saņemšanas vietā. Tā, piemēram, strādājošie algā jau saņem naudas summu, no kuras atskaitīti nodokļi. Aplikšanas metodi izmanto tur, kur nodokļus uzreiz nav iespējams iekasēt. Tā uzņēmumi gada sākumā iesniedz VID deklarācijas, pēc kurām aprēķina par iepriekšējo gadu maksājamās nodokļu summas lielumu. …
