Patstāvīgā darba temats ir nodokļu ietekme uz azartspēļu nozares attīstību.
Patstāvīgā darba mērķis ir pamatojoties uz izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas publicētajiem statistikas datiem, analizēt izložu un azartspēļu rādītājus, laika intervālā no 2001-2006 gadiem.
Darba gaitā tika pielietotas statistiskās analīzes, salīdzināšanas un skaitļošanas metodes.
Autore azartspēļu nozari analizēt izvēlējās, jo tik biežas likumu maiņas kā spēļu biznesa nozarē nav notikušas nevienā citā nozarē.
Finansu ministrijas mājas lapā izložu un azartspēļu nodoklis definēts sekojoši- ”Izložu un azartspēļu nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, kas ir ieviests ar mērķi ierobežot azartspēļu attīstību valstī un gūt papildus ieņēmumus budžetā.” (1.)
Tā kā izložu un azartspēļu organizētāji, ievērojot šīs uzņēmējdarbības specifisko raksturu, nemaksā pievienotās vērtības nodokli, izložu un azartspēļu nodoklis zināmā mērā aizstāj citos uzņēmējdarbības veidos maksāto pievienotās vērtības nodokli.
Pēc portālā www.saeima.lv atrastās informācijas, „Izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi, kas likumā „„Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli“ noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai.”” (2.)
Azarstpēļu nozare valsts budžetā ienes lielu naudu. Ienākumi no azartspēļu nodokļa 75 procentu apmērā tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, bet 25 procentu apmērā ieskaitāmi tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.
Portālā www.likumi.lv publicētais likums „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” nosaka, lai saņemtu pirmreizējo licenci azartspēļu organizēšanai, uzņēmumam par to ir jāsamaksā 300 tūkstoši latu, pēc tam katru gadu par kazino uzturēšanu maksā 20 tūkstošus latu. Par katru spēļu automātu, kas atrodas spēļu zālē — 1680 lati gadā. Nodeva par marķējuma zīmēm 15Ls kvartālā, jeb 60Ls gadā. (3.) Neraugoties uz šo izmaksu paaugstināšanu, nozares apgrozījums audzis visai strauji.
Latvijas azartspēļu zālēm cauri izgājuši vairāki simti miljoni Ls, aptuveni 80% no šīs naudas ir atgriezušies atpakaļ pie spēlētājiem kā vinnesti, bet pārējais palicis azartspēļu organizatoru rokās. Tas, kas paliek pāri ir uzskatāms par azartspēļu nozares apgrozījumu, bet ne peļņu — no tā vēl tiek segtas darbinieku algas, telpu nomas maksas, komunālie maksājumi, esošās tehnikas uzturēšanas un jaunās tehnikas izmaksas utt. Tāpat no šīs summas tiek maksāti arī diezgan iespaidīgi nodokļi —ar azartspēlēm saistītie nodokļi, nodokļi par darbinieku algām, uzņēmuma ienākumu nodoklis un citi.…