Nodokļu sistēma otrās Latvijas Republikas laikā

IEVADS
Valsts izdevumi ir nozīmīgs kopējā pieprasījuma komponents. Izdevumi ir jebkuras valsts pastāvēšanas nosacījums, ar valsts budžeta starpniecību pārdala savu iekšzemes kopproduktu. Valsts izdevumi saistīti ar valsts ieņēmumiem un šo izdevumu – ieņēmumu plūsmu kopumu un tās regulēšanas nosacījumus sauc par fiskālo politiku, kas tiek realizēta ar valsts budžeta starpniecību.
Valsts ieņēmumus veido:
1. Nodokļi, kas Latvijas apstākļos ir vairāk par 4/5 no visiem budžeta ieņēmumiem,
2. Samaksas par valsts sektora sniegtajiem pakalpojumiem,
3. Procenti no valsts aktīviem.
Funkcijas, kuras jāveic nodokļiem:
1. Valsts izdevumu segšana. Jo lielāki valsts izdevumi, jo vairāk nepieciešami nodokļi.
2. Lai ierobežotu atsevišķu preču ( tabaka, alkohols, degviela) patēriņu, kas tiek aplikti ar akcīzes nodokli, citādi tas tiek novirzīts sociālām izmaksām.
3. Veic ekonomikas stabilizācijas funkcijas gan autonomiskā režīmā, gan arī valdībai mainot nodokļu likmes. Regulēšanas princips vienkāršs: ekonomikas lejupslīdes apstākļos nodokļu samazinājumam jāstimulē ekonomika, bet pārmērīgas rosības gadījumā nodokļu palielinājumam jābremzē ekonomikas attīstība.
4. Valsts izmanto nodokļus, lai veiktu ienākumu pārdali un pabalstītu trūcīgākus sabiedrības locekļus. Ja valsts uzskata par nepieciešamu un vēlamu, tā var noteikt progresīvos nodokļus bagātajiem sabiedrības locekļiem.
Darbs ļauj labāk iepazīt un izprast pastāvošo nodokļu sistēmu Latvijā, un iepazīt Eiropas Savienības ietekmi uz to. Izveidojies priekšstats, cik lielu nozīmi ieņem nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, lai tā varētu pilnvērtīgi funkcionēt.

…