Nodokļu un nodevu attīstības vēsture Latvijas teritorijā

IEVADS
Visā cilvēces vēsturiskās attīstības gaitā valsts un sabiedrības nepieciešamo vajadzību apmierināšanai ir pastāvējuši nodokļi un nodevas kā sabiedrības kopprodukta pārdales instruments.
Nodokļu maksāšana ir valsts varas administratīva jeb spaidu funkcija attiecības ar sabiedrību, tāpēc nodokļu maksāšana antīkajā laikmetā brīvam cilvēkam tika uzskatīta par kauna lietu. Šis princips, ka sabiedrības dižciltīgās kārtas bija brīvas no nodokļu maksāšanas uz pārējās sabiedrības rēķina, tika saglabāts un ievērots arī viduslaikos un jaunajos laikos.
Naturālās saimniekošanas apstākļos, kad valsts vara nebija pietiekami stipra un sabiedrības vajadzības nebija sevišķi augstas, pārsvarā tika ievāktas naturālās nodevas. Pārmaiņas sākās 15. — 16. gs. līdz ar naudas saimniecības izplatīšanos, jo naudas maksājumu ņemšana ir vieglāka un arī izdevīgāka. 18. gs. radīja jaunas pārmaiņas, kad Eiropas valstīs sāka veidoties noteiktas nodokļu sistēmas, jo līdz tam nebija nekādas sistēmas — nodokļus un nodevas ievāca kur tik vien varēja, ļaunas pārmaiņas sakarā ar kapitālistisko attiecību un industriālas sabiedrības veidošanos bija vērojamas 19. gs. pirmajā pusē un beigās. Tajā laikā radītās finanšu teorijas noderēja par noteiktām vadlīnijām jaunu nodokļu sistēmu radīšanā, kas tika pārmantotas, ieejot 20. gs., kas bija lielu politisku un ekonomisku pārmaiņu, kā ari lielu militāru konfliktu gadsimts. 20. gs. beigās, sabrūkot sociālisma sistēmai, radās jaunas pārmaiņas, kas turpinās ari jaunajā tūkstošgadē.

…