Valoda
Nora Ikstena plaši izmanto dažādus vecvārdus un novecojušas vārdu formas, tādejādi reizē tās izmantojot arī kā vēstures reālijas, kas liecina par pagājušo gadsimtu – laiku, par kuru vēsta romāns (ēze – kalējas pavards metāla nokaitēšanai; skotele – priekšauts, kas parasti veidots no ādas vai bieza auduma; emka – motocikls; cibiņa – neliels, ieapaļš trauks ar vāciņu; ķipītis – apaļš koka trauks; steņķis – grūstas kaņepes; kušete – mēbele, kas domāta gulēšanai vai sēdēšanai; smēde – kalēja darbnīca; dzirkles – lielas grieznes; rēns – patīkami silts vai vēss, bez vēja; čagana – vājš par veselību; stroja – irinda; vāķīšana – nakts pavadīšana nomodā pie mirušā cilvēka; rimts – rāms, mierīgs; drojenes¬ – augs; asteszvaigzne – komēta).
Kā vēlvienu laikmeta atainojošu elementu rakstniece izmanto arī citu valodu vārdus, kas atspoguļo laikus, kad mainoties varām mainījās valsts valodas, kas raksturīgs pagājušā gadsimta pirmajai pusei ,kad kara laikā latviešu valodu nomainīja krievu, ko nomainīja vācu un atkal krievu.
Autore veido interesantas vārdu formas, kas veicina valodas daudzveidību un paspilgtina tēlojumu: iedzalkstējās, gailēja, garumgari, sīksīka, noaļģojies (no vārda noilgojies), gauži, stingi.
…