Ogista Konta socioloģijas sistēma

XIX gadsimteņa otrajā pusē vēstures filozofijas vietā nāca un guva pārsvaru socioloģiskas teorijas.
Socioloģijas virziena raksturojumu var sākt ar Ogistu Kontu(Auguste Comte), kas arī izgudrojis vārdu “socioloģija.”
Lai labāk saprastu Konta (1798.-1857.) pasaules uzskatu un zinātnisko sistēmu, der ieskatīties viņa personīgajā raksturā un dzīves apstākļos. Viņa dzīve bija neparasti vienmuļa. Jaunībā viņš bija Sensimona personīgais sekretārs, un viņš arī savā būtībā ir vistiešākais Sensimona domu turpinātājs. Pēc dažiem kopīga darba gadiem viņi izšķīrās. Konts vēlāk pat negribēja, lai kāds kaut ko zinātu par viņu kopējo darbību. Konts no Sensimona aizguvis visas savas galvenās idejas. Konts dzīvoja sevī noslēdzies, vientuļi nodevās metodiskam darbam, dzīvoja vienīgi savām teorijām un abstrakcijām. Konts uzrakstījis savus divus lielos darbus:
1.“ Pozitīvās filozofijas kurss”
2.“ Pozitīvās politikas sistēma”
“Pozitīvās filozofijas kurss” ir īsts tuksnesis; nevienas metaforas, nedz epizodes, gandrīz nemaz nav konkrētu piemēru. Konts izgudro jaunus mākslīgus vārdus, un tad it kā izveido neparasti augstas virsbūves un jumolus virs iedomātā faktiskā materiāla. Tie ir tādi vārdi kā socioloģija, altruisms, statika, dinamika, solidaritāte un citi. Konts mīl arī latīņu vārdus, ko viņš netulko, bet atstāj ar orģinālgalotnēm – processus, consensus.
Konta stils – viņš saka: “Zinātnei jāatbild uz tādiem un tādiem jautājumiem”, ”zinātniekiem jānāk pie tādiem secinājumiem.” Konts raksta kaut kādā pravietiskā tonī, it kā likteņa vārdā sludinādams zinātnes ceļus un metodes, kas nākamībā sagaidāmi tikpat droši kā astranomiski noteikta saules aptumšošanās.…