Olimpiskās spēles bija viens no svarīgākajiem pasākumiem senās Grieķijas dzīvē. Tās bija reliģisku svētku sastāvdaļa, kuri tika rīkoti par godu Zevam. Šīs spēles bija kā sporta svētki. Pateicoties Grieķiem mūsdienās notiek Olimpiskās spēles.
Savam referātam autors izvēlējās šo tēmu tāpēc, ka viņu interesē viss, kas ir saistīts ar sportu. Tā kā viņš pats nodarbojos ar sportu, autoram bija daudz jautājumu, uz kuriem viņš vēlējās saņemt atbildes. Autors savā referātā vēlējās noskaidrot šādus jautājumus: kā norisinājās Olimpiskās spēles, kur tās norisinājās, kā tika uzsākta šī lieliskā tradīcija, kādi sporta veidi tika iekļauti Olimpisko spēļu programmā, kā dažādu disciplīnu izpildījuma tehnika un ekipējums atšķiras no mūsdienām, kā tika apbalvoti uzvarētāji, kā norisinājās katra disciplīna, kāda bija Olimpisko spēļu nozīme grieķu dzīvē un visbeidzot, kāpēc tika pārtrauktas Olimpiskās spēles? Šie ir galvenie jautājumi, ko autors vēlas apskatīt savā referātā, un viņš centīsies gūt atbildes uz visiem izvirzītajiem jautājumiem.
Ikvienam grieķu jaunietim bija jāgatavojas karavīra dzīvei. Viņam bija jābūt spēcīgam veiklam, gatavam panest jebkuras grūtības, tādēļ visi jaunieši nodarbojās ar fiziskajiem vingrinājumiem. Pilsētās atradās vingrotavas un sporta laukumi – stadioni. Pastāvīgi tika rīkotas dažādas sacensības, kurās varēja piedalīties ikviens un parādīt savu spēku un veiklību. Lielākās un svarīgākās bija Olimpiskās spēles, iespējams, nozīmīgākais Hellēnisma perioda mantojums. To dzimtene ir senā Grieķija. Šīs sacensības bija reliģisku svētku sastāvdaļa. Spēles notika vairākās Grieķijas vietās, pašas plašākās notika Svētajā ielejā Olimpijā par godu Olimpa dievam Zevam. Grieķi Olimpisko spēļu rīkošanu pamato šādi: 1) viss sākās ar to, ka Zevs, uzvarējis titānus, sarīkoja dievu uzvarētāju sacīkstes, kurās Apolons uzvarēja Hermeju skriešanās sacīkstēs, bet Areju dūru cīņā, 2) valdnieka dēls Pelops sacentās ar valdnieku Enomaju par viņa meitas roku un uzvarēja, izmantojot viltību ( viņš uzpirka zirgupuišus, lai viņi Enomaja pajūgam nenostiprina iejūgu, valdnieka rati pie pagrieziena staba salūza), 3) Hērakls veica savu sesto varoņdarbu, iztīrot Eilīdas valdnieka Augeja staļļus, bet augstprātīgais valdnieks nedeva Hēraklam solīto samaksu – desmito daļu no ganāmpulka. …
