Mesiāns ir dzimis Avinjonā, Francijā un miris netālu no Parīzes vietā, kas saucas Kličī. Mesiāna tēvs bija Pjērs Mesiāns – angļu literatūras skolotājs un māte Sesila Sauvaga bija rakstniece. Viņš uzauga Grenoblē un Nantē, septiņu gadu vecumā jau sāka komponēt un nolēma sākt mācīties klavierspēli.
Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka Mesiāns būs komponists, kas būs autonoms mūzikas vēsturē. Viņš nav kādas noteiktas skolas vai stila pārstāvis, bet radīja pats savu pilnīgi individuālu muzikālo skanējumu. Viņš to panāca, izveidojot pats savus “organiskās pārvietošanās režīmus”, pārņemot ritmiskos zīmējumus no Indijas (deci tala), senās Grieķijas un austrumiem. Tam visam viņš pievienoja visas pasaules putnu dziesmas. Viņam bija ļoti daudzas intereses, kā piemēram glezniecība un literatūra un austrumi, no kuriem viņš pārņēma ne tikai muzikālo kultūru, bet arī teātri, literatūru un pat pavārmākslu un virtuvi!
Pats svarīgākais virzītājspēks mūzikas radīšanai viņam bija viņa fanātiskā katoļticība.
Olivjē Mesiāns bija franču komponists, ērģelnieks, pasniedzējs un ornitologs. 11 gadu vecumā viņš iestājās Parīzes konservatorijā, lai mācītos ērģeles un improvizāciju pie Marsela Diprē un kompozīciju pie Paula Dukasa. 1930 gadā viņš kļuva par galveno Parīzes Trīsvienības katedrāles ērģelnieku, šajā amatā viņš aizvadīja vairāk kā 40 gadus. Viņa pašaizliedzīgo mācīšanās karjeru novērtēja vispirms ar nosūtījumu uz Darmštādi (1950 – 1953), vēlāk viņa pazīstamajiem kursiem harmonijā un analīzē Parīzes konservatorijā (1947), un visbeidzot piedāvājums ieņemt Parīzes konservatorijas rektora vietu 1966. gadā. Viņa studentu vidū bija Bulē, Štokhauzens, kā arī viņa sieva pianiste Džoanna Larioda.
Meklējot individuālo stilu, Mesiāns Debisī mūzikā atklāja “eksotiskas” iezīmes, kā piemēram veselo toņu pielietojums mazākos apmēros, kas izveidoja vajadzību pēc “organiskās pārvietošanās režīmiem”. Šo režīmu simetriskums ļāva Mesiānam radīt progresijas un melodijas, kuru attiecības nebūtu tonika – dominante, ka visā tonālajā mūzikā, saglabājot divpadsmit skaņu sistēmas attiecības. Mesiāns bija ļoti apdāināts ar spēju dzirdēt krāsās. Viņš bieži savai mūzikai piedēvēja terminu “krāsainās progresijas”, piedēvējot skaņām krāsas. Jau agrā bērnībā Mesiānam stipri attīstījās interese par dažādiem ritmiem, īpaši Stravinska “Pavasara rituālos”. Viņa ritmiskie meklējumi robežojās no gregorikas līdz senajai Grieķijai.
“Pirmo reizi, kad sastapos ar Olivjē Mesiāna mūziku, es biju iespaidots četrpadsmitgadnieks, kas tikko caur Žaku Lusjē būtu atklājis Bahu Es klausījos BBC 3 raidstaciju, kur kāda raidījuma beigās bija šī satriecošā skaņu pasaule, kas man likās kaut kas pilnīgi jauns. Teikt, ka šī mūzika mani ļoti pacilāja un lika maniem matiņiem uz kakla stāvēt stāvus, būtu aprakstīt tikai vienu desmito daļu no dziļā saviļņojuma, ko izjutu. Skaņdarbs, ko klausījos, bija Dieu Parmi Nous (Dievs ir starp mums) no La Nativite Du Seigneur. Es uzreiz nolēmu visu savu mājas muzikālo bibliotēku piepildīt ar šī noslēpumainā francūža diskiem. …
