Olnīcu teratoma

Teratoma – audzējs, kurš aug no embrija šūnām. Sastāv no vairāku audu veidiem, sastāvošs viena, divu vai triju embrionālajām lapiņām (ektodermas, mezodermas, endodermas), neraksturīgiem orgāniem un audiem, kuros attīstās audzējs. Audzēja attīstības cēlonis – embrija audu normālas attīstības traucējums. Teratoma attīstās vēl pirms cilvēka piedzimšanas, bet klīnisko simptomu parādīšanās iespējama jebkurā vecumā. Var augt un attīstīties paralēli organisma augšanai.
Teratomas attiecināmas germinogēniem audzējiem, kuri attīstījušies no augsti specializējušamies germinogēnā gonada epitēlija.
Audzēja nosaukums cēlies no grieķu vārda “teratos” – briesmonis un “oma” – audzējs. Ķirurģiski amputējot šādu audzēju, tās ārējais izskats var būt negaidīts, kas acīm redzot ir bijis par iemeslu šī audzēja nosaukumam.
Teratomas attīstības cēlonis ir tās šūnu hromosomā anomālija. Pēc šīs anomālijas veida izšķir nobriedušas un nenobriedušas teratomas. Atšķirību starp tām veido audzēja veidojošu audu diferenciācijas pakāpe. Ja audzējs ietver sevī audu sastāvdaļas, kas raksturīgas pieaugušam cilvēkam (muskuļu, nervu, tauku, saistaudu), to uzskata par nobriedušu teratomu. Ja audu veidu audzējā noteikt nav iespējams, uzskata, ka teratoma ir nenobriedusi.
Nobriedušas un nenobriedušas teratomas, izņemot ārējo izskatu un hromosomu komplekss, var atšķirties pēc augšanas pazīmēm. Piemēram, nobriedušas olnīcu teratomas sievietēm ir labdabīgas, bet vīriešiem oliņu teratomas – ļaundabīgas. …