Šajā kursa darbā tiks apskatīta operatīva atmiņa kā no loģiskā, tā arī fiziskā punkta skatiena. Darbā tiks aprakstītas mikroshēmas un atmiņas moduli, kurus var ievietot datorā.
Operatīva atmiņa ir viens no svarīgākajiem datora elementiem. Tieši no operatīvas atmiņas procesors iegūst programmas un izejošus datus, kurā viņš ieraksta saņemtus rezultātus. Nosaukumu „operatīva” šī atmiņa ieguva tāpēc, kā viņa strādā ļoti ātri, un procesoram praktiski nav vajadzības gaidīt datu lasīšanas vai ierakstīšanas brīdī.
Tomēr dati, kas tiek saglabātas operatīvā atmiņā, saglabājas līdz dators ir ieslēgts vai nu līdz pārstartēšanas pogas (reset) nospiešanas. Datora izslēgšanas brīdī, operatīvas atmiņas dati tiek nodzēsti Tāpēc pirms datora izslēgšanas vai pārstartēšanas visi dati, kas tiek pakļauti izmaiņām, ir nepieciešams saglabāt uz atmiņas ierīces. Datora ieslēgšanas brīdī, saglabāta informācija atkal var ielādēta atmiņā.
Operatīvai atmiņai bieži vien izmanto apzīmējumu RAM (Random Access Memory - energoatkarīgā brīvpieejas atmiņa). Tas nozīmē, ka pievēršana datiem, kuri glabājas operatīvā atmiņā, nav atkarīgi no novietošanas kārtības atmiņā.
Kad runa par datora atmiņu, parasti tiek domāta operatīva atmiņa, pirmkārt atmiņas mikroshēmas vai moduļi, kuros glabājas aktīvas programmas un dati, izmantojamas ar procesoru.
Tas, un daudz kas cits, tiks apskatīts tālāk.
Operatīva atmiņa (RAM, Random Access Memory, energoatkarīgā brīvpieejas atmiņa) - tas ir energoatkarīgā vide, kura paredzēta programmu un datu uzglabāšanai to apstrādes gaitā. Pēc datora izslēgšanas vai pārstartēšanas visa tajā ierakstītā informācija zūd. Ja ir nepieciešama sekojošo diska datu atjaunošana, viņi tiek pārrakstītas. Tas var notikt automātiski, bet bieži vien prasa komandu no lietotāja. Pēc datora izslēgšanas visa informācija, kas glabājas operatīvā atmiņā vienkārši zūd.
Sakarā ar to ir grūti nenovērtēt operatīvas atmiņas visas nozīmes. Tomēr līdz nesenējam laikam šī nozare datoru industrijā praktiski neattīstījās (salīdzinājumā ar citiem nozarēm). Salīdzinājumā ar videosistēmām, audiosistēmām, procesoriem un tā tālāk. Protams modernizēšana bija, bet neatbilstoši citu komponentu attīstības tempiem un saskaras ar tādiem parametriem, kā laika iztvērums, bija pielikta kešatmiņa tieši uz atmiņas moduli, konveijera pieprasījuma izpildīšana, tiek nomainīts izvades datu vadības signāls, bet ražošanas tehnoloģija bija līdzšinēja, izmēļojot savus resursus. Atmiņa kļuva par šauru vietu datorā, cik zināms, visas sistēmas ātrdarbība noteicas no sistēmas paša lēnāka elementa. 1996. gadā vidū, daudzu gadu garumā notika atmiņas cenu kritums. Viena operatīvas atmiņas megabaita cena turējās aptuveni 40$. Bet jau 1996.gada beigās viena megabaita cena samazinājās apmēram līdz 4$. Cenas turpināja krist, un pēc galvenā krituma viena megabaita cena nepārsniedza 1$, Tapšanas brīdī atmiņas moduļu cenas svārstījās ap 70 dolāri par 64 MB un ap 125 dolāri par 128 MB RAM.…
