Gaisma ir elektromagnētisks starojums ar frekvenci , kam atbilst viļņa garums, ko spēj uztvert cilvēka acs – starp 400 un 740 nanometriem , vai – zinātnē – jebkura viļņu garuma elektromagnētiskais starojums. Dažādās redzamā gaisma frekvences cilvēka smadzenes interpretē kā krāsu - no violetās augstākajām frekvencēm caur zilu, zaļu, dzeltenu, oranžu un beigās zemākajām frekvencēm, kā sarkanu. Dažādas iekārtas un daži dzīvnieki spēj uztvert arī citas elektromagnētiskā starojuma frekvences, ko cilvēks ar redzi neuztver, tāpēc tās sauc par ultravioletais starojuma vai infrasarkanais starojuma frekvencēm. Gaismas īpašības un tās mijiedarbību ar matērija pēta optika .Gaismai krītot uz robežas starp divām vidēm, notiek daļēja vai pilnīga gaismas atstarošana no robežvirsmas. Gaismas atstarošanās dēļ ķermeņi, kas paši gaismu neizstaro, kļūst redzami, ja tos apgaismo. Visiem zināma gaismas atstarošana no spoguļiem. Analizējot gaismas atstarošanas parādību, izmanto gaismas stara jēdzienu (gaismas stars ir līnija, kas rāda, kādā virzienā izplatās gaismas viļņa nestā enerģija).
Optikas daļu, kas aplūko gaismas izplatīšanos, izmantojot gaismas stara jēdzienu, sauc par ģeometrisko optiku.
Ģeometriskajā optikā izmanto staru apgriežamības principu.
Gaisma tukšā telpā un viendabīgā vidē (vidēs, kurās visos punktos un visos virzienos gaismas izplatīšanās ātrums ir vienāds) izplatās taisnā virzienā.
Gaismas izplatīšanās ātrums tukšumā ir 300 000 km/s, kas ir lielākais iespējamais ātrums dabā.
Uz divu caurspīdīgu vielu robežvirsmas gaismas stari lūzt.…