Organiski psihiski traucējumi: demence, delirijs, amnestiska tipa teaucējumi.
Šī sadaļa iekļauj psihisko traucējumu grupu, kuru etioloģijas pamats ir cerebrālas saslimšanas, smadzeņu traumas vai citi bojājumi, kas noved pie cerebrālas disfunkcijas. Šī disfunkcija var būt primāra, kā dažu saslimšanu, traumu un insultu gadījumos, kad tiek tieši vai primāri bojātas smadzenes; vai sekundāra, kā sistēmo saslimšanu un traucējumu gadījumos, kad smadzenes tiek bojātas kā viens no daudziem orgāniem vai organisma sistēmām.
Neskatoties uz šajā sadaļā iekļauto stāvokļu psihopataloģisko izpausmju spektra plašumu, šo traucējumu galvenās iezīmes veido divas pamata grupas. No vienas puses, ir sindromi, kuru gadījumos raksturīgāki un vienmēr klātesoši ir vai nu kognitīvo funkciju, piemēram, atmiņa, intelekts un apmācāmība, bojājumi, vai arī apzināšanās traucējumi, kā apziņas un uzmanības traucējumi. No otras puses – ir sindromi, kur spilgtāk novērojami uztveres traucējumi (halucinācijas), domu satura traucējumi (murgi), garastāvokļa un emociju traucējumi (depresija, pacilātība, trauksme), vai arī personības kopumā un uzvedības traucējumi. Kognitīvās un sensorās disfunkcijas tai pat laikā ir minimālas vai grūti konstatējamas.
Lielākajā daļā gadījumu šīs grupas traucējumi var sākties jebkurā vecumā, izņemot agrīnu bērnību. Visbiežāk šie traucējumi sākas pieaugušā vai vēlīnā vecumā. Kaut gan daži no šiem traucējumiem ir neatgriezeniski (pie mūsdienu zināšanu līmeņa), tomēr citi pārejoši vai pozitīvi reaģē uz mūsdienās pielietotajām ārstēšanas metodēm.
Termins “organisks” nozīmē, ka šādi kvalificētie sindromi ir skaidrojami ar patstāvīgi diagnosticējamu cerebrālu vai sistēmu saslimšanu vai traucējumu. Pie organiskiem traucējumiem attiecina demenci, delīriju, kas nav saistīts ar alkohola atkarību un amnestiska tipa traucējumi.…
