Ievads.
Vācija savu karagājienu uz austrumiem (“Drang nach Osten”) bija ieplāno-jusi jau 1. pasaules kara laikā. Krievija jau uzreiz pēc 1. pasaules kara gribēja uzsākt karu, izvirzot pasaules revolūcijas ideju, kura, paldies Dievam, nespēja pārņemt visu pasauli. Toreiz abiem neveicās. Tādēļ 1939. gadā abi sadalīja Poliju, lai iegūtu tiešas, savstarpējas robežas uzbrukumam. Abi saķērās 1941. gada jūnijā, kad Staļina gatavošanās iebrukumam Eiropā kļuva acīmredzama, un Hitleram nācās sākt pirmajam.
Lai gan Hitlers uzbruka pirmais, tas nenozīmē, ka tieši viņš izraisīja šo karu. Karu izraisīja Staļins, bet Staļins gluži vienkārši nepaspēja sākt uzbrukumu virzienā uz Rietumeiropu, jo viņa sarkanarmiešus apstādināja Hitlera vērmahts (vācu karaspēks). Staļina vadītā armija atkāpās, bet arī tas viņam bija izdevīgi, vajadzēja tikai laikā apturēt vāciešus. Vācija tikai kara sākumā guva spožas uzvaras, bet pēc tam sekoja neskaitāmas vācu karaspēka sakāves. Nu Staļins varēja sākt tā saucamo “Eiropas atbrīvošanas” plānu. Kara sākumā padomju karapulki juka un padevās gūstā. Staļins taču bija nesalīdzināmi labāk sagatavojies karam nekā Hitlers. Pirmā padomju ešelona sastāvs bija 8 miljoni karavīru, 11000 tanki (vispār 24000), 11000 lidmašīnas. Vācijai turpretī austrumu frontē sākumā bija 4,6 miljoni karavīru, 3800 tanki, 4950 lidmašīnas. Kara zinības māca, ka uzbrucējam ir jābūt vismaz divkāršam pārspēkam, ja ne vairāk.
Viktors Suvorovs (īstajā vārdā Vladimirs Rezuns) savā grāmatā “Pēdējā republika” apgalvo, ka nevis Ādolfs Hitlers, bet Josifs Staļins izraisīja otro pasaules karu, lai īstenotu Ļeņina un viņa līdzskrējēju murgaino sapni par pasaules revolūciju.
Otrais pasaules karš skāra latviešu tautu un ļoti daudzi latvieši tika iznīcināti vai pakļauti šajā šausmīgajā karā. Latviešu iznīcināšanu mēģināja īstenot līdz galam, un, lai gan tas neizdevās, to sekmēja “pasaules dalītāju”, brūnā un sarkanā fašisma, noziegumi pret Latviju un tās tautiešiem. Par Staļina un Hitlera “civilizētās” politikas piekopšanas paņēmieniem liecina masu slepkavības, deportācijas, meli un nodevības.
Otrais pasaules karš pagaidām ir bijis visnežēlīgākais visā pasaules vēsturē un tas liek pārdomāt to, cik gan vērta ir cilvēka dzīvība kara laikā, bet pārāk daudzi krita vai tika noslepkavoti. Būtībā karš ir bezjēdzīgs, tas visiem nes nelaimi un ciešanas, un, ir žēl, ka vienmēr visvairāk cieš tieši miermīlīgie iedzīvotāji. Nedz krievu karavīri, nedz vāciešu kareivji gribēja karot otrajā pasaules karā, viņus “iemidzināja” ar propagandas un terora palīdzību, kura nodrošināja gan Staļina, gan Hitlera varu pār cilvēkiem. Protams, Staļinam un Hitleram palīdzēja viņu uzticamie līdzskrējēji.
…
