Pacienta aprūpe hipertireozes gadījumā

Vairogdziedzera hiperfunkcija.

Vairogdziedzera hiperfunkcija jeb hipertireoze ir sindroms, ko raksturo paaugstināta vairogdziedzeru hormonu koncentrācija asinīs sakarā ar vairogdziedzera patoloģiski pastiprinātu darbību, tā iekaisumu vai destrukciju visā dziedzerī vai kādā tā daļā, kuras dēļ atbrīvojas un izdalās uzkrātie hormoni. [4] Tas nozīmē, ka tireotoksikoze rodas līdz ar dažādām slimībām, no kurām minams difūzais toksiskais kākslis, mezglainais toksiskais kākslis, vairogdziedzera karcinoma, jatrogēnija. Katrai no tām ir savas īpatnības klīniskajā ainā un arī vairogdziedzera hormonu producēšanā, taču ne vienmēr vadoties tikai pēc hormonu koncentrācijas asinīs var noteikt, kura no slimībām ir hipertireozes cēlonis.
Kā hipertireozes cēloņi bieži tiek minēti arī lieli emocionālie pārdzīvojumi, fiziska vai garīga pārslodze, ilgstoša atrašanās spriedzes situācijā vai neveselīgs dzīvesveids, taču ārsti pārliecināti, ka īstais problēmas saasinājuma cēlonis meklējams kādā no ģenētiskajiem faktoriem. [5] Tātad atsevišķiem cilvēkiem ir ģenētiski pārmantota nosliece uz šo slimību, jo ne katram, kam nācies pārvarēt garu „melno joslu”, uzreiz paātrinās vairogdziedzera darbība.

Klīniskā aina.

Hipertireozei raksturīgi sekojoši klīniskie simptomi:
Svara zudums – lielākā daļa cilvēku strauji zaudē svaru, jo paātrinās vielu maiņa. Kalorijas sadeg ātrāk nekā tās spēj uzņemt. Starp citu, daži indivīdi ļaunprātīgi lieto vairogdziedzera hormonus, lai samazinātu svaru, taču sekas varbūt ļoti nopietnas. Uzsākot ārstēšanu parasti svars stabilizējas. Citreiz hipertireoze rada arī stipru apetītes pieaugumu, kas pārsniedz vielmaiņas ātrumu, tādēļ, lai izvairītos no liekā svara, jākontrolē sava ēdienkarte.
…