AUGSTĀ KARA SĀKUMS.
Parādība, kas nosaukta par auksto karu, dzima 1945.gada 6.septembrī Otavā. Šajā dienā Igors Guzenko, padomju sūtniecības GRU (Padomju Armijas ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes) rezidentūras šifrētājs pēc diviem darba gadiem Kanādā palūdza tās valdībai politisko patvērumu. Viņa nolūks bija brīdināt Rietumus par bīstamajām spēlēm, kuras attiecībā pret tiem uzsākusi Padomju Savienība.
Tajā laikā starp ASV, Kanādu un PSRS bija visai draudzīgas attiecības un Kanādas varas iestādes jau sliecās domāt par dokumentu, kas tika atrasti pie pārbēdzēja, atgriešanu padomju sūtniecībai. Taču MGB (PSRS Valsts drošības ministrijas, VDK priekšteča) pretizlūkošanas darbinieki pieļāva liktenīgu kļūdu, ielauzdamies Guzenko dzīvoklī. Laimīgu apstākļu sagadīšanās dēļ Igors, viņa sieva un dēls paspēja noslēpties pie kaimiņiem. Otavas policija par šo ielaušanos bija dziļi sašutusi. Kanādas specdienesti to nekavējās izmantot un panāca, ka Guzenko netika izdots viņa bijušajiem saimniekiem.
No sūtniecības militārā atašeja seifa izzagtie dokumenti atklāja satriecošus noslēpumus. Tajos atrastie kodētie vārdi, šifrētie ziņojumi, rēķini norādīja, ka Kanādā pastāv un darbojas dziļi iefiltrēts izlūkošanas tīkls. Arī citās valstīs padomju specdienestu sakari izrādījās visai iespaidīgi: Britu sadraudzības augstas amatpersonas, politiskie darbinieki, zinātnieki, kas nodarbojas ar atomieroču izstrādi u.tt. Bijušais GRU darbinieks atklāja sava dienesta noslēpumus pat no 20.gadiem. Līdz ar to kļuva redzami GRU divkosīgie mērķi Otrā pasaules kara laikā, kas bija vērsti ne tikai uz hitleriskās koalīcijas sakāvi, bet arī uz PSRS sabiedroto kapitālistisko valstu novārdzināšanu, cita starpā, iefiltrējot tajās izlūkošanas tīklus, kuru pamatu veidoja speciālas pagrīdes kompartiju struktūras, tai skaitā bijušie Internacionālo brigāžu cīnītāji, kuri bija karojuši Spānijā.
…
