Dažkārt nākas dzirdēt viedokli, ka paklājs nav moderns aksesuārs, ka kaila grīda ir praktiskāka un nereti arī izskatīgāka. Taču greznu parketa vai flīžu grīdu var papildināt ar paklāju, tāpat kā skaistu sievietes kalu izceļ kaklarota. Labu paklāju var salīdzināt ar balles kurpēm. Dodoties uz balli dāma veido frizūru, ģērbj skaistu balles tērpu, uzliek rotas un uzvelk smalkus apavus. Viņa neies ar ielas kurpēm, ar basām kājām ne tik. Tas pats attiecas uz mājas iekārtojumu, ja pērkam skaistas mēbeles, izvietojam tajās skaistus traukus, labas grāmatas un interjera priekšmetus, pie sienām piekarinām gleznas, tad kaila grīda ir tas pats, kas basas kājas ballē. Dzīvojot telpā ar nepasegtu grīdu, ar laiku tā sāk likties traucējoši kaila, tāpat kā nomācoši liekas ir brīvas vietas pie sienām. Pie sienas gribas pielikt kādu mākslas darbu, uz grīdas izklāt paklāju.
Pat ja paklāja dekorativitāte šķiet diskutējams jautājums, par tā mājīguma efektu šaubu nav. Paklāji slāpē skaļu soļu troksni, mazina arī citas skaņas, rada siltuma sajūtu un tā vien vedina apsēsties vai atlaisties guļus. Tie labvēlīgi ietekmē fizisko pašsajūtu un veselību, jo risina staigāt basām kājām, ļaut atpūsties apavos pastāvīgi saspiestajiem pēdu nervu galiem. Paklāja faktūra veic patīkam pēdas mikromasāžu.
Nelielas grīdsegas, ko formāli par paklājiem varbūt arī nevarētu saukt, parasti izvēlas praktisku apsvērumu dēļ, tās izmanto kā kājslauķus pie durvīm, grīdceliņus koridoros, kāda garspalvaina meža zvēra ādu pie gultas un tml.…
