Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķināšanas metodes finanšu grāmatvedības vajadzībām

1. PAMATLĪDZEKĻA JĒDZIENS, TO ATZĪŠANA UN KLASIFICĒŠANA
Uzņēmumi saimnieciskajā darbībā izmanto aktīvus – resursus, kurus tie ieguvuši savā rīcībā pagātnes notikumu rezultātā un no kuriem nākotnē uzņēmumam ir sagaidāms ekonomisks izdevīgums [4., 10. lpp.].
Resursi, kuri uzņēmējdarbības procesā tiek izmantoti īslaicīgi ir apgrozāmie līdzekļi, bet pārējie resursi, kas nodrošina uzņēmuma darbību ilgstoši, vairāku gadu periodā ir ilgtermiņa ieguldījumi [4., 10. lpp.].
Grāmatvedības uzskaitē ilgtermiņa ieguldījumos uzskaita:
1. nemateriālos ieguldījumus;
2. pamatlīdzekļus;
3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumus.
Pamatlīdzekļi ir ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmuma materiālajos objektos, kuru ekspluatācijas laiks ir lielāks nekā viens gads vai to sākotnējās izmaksas ir vairāk nekā 50 Ls, un tie tiek ierakstīti aktīvos un norakstīti [3., 74. lpp.]. Uzņēmuma vadība var noteikt materiālā objekta minimālo vērtību, ar kuru objekts tiktu iekļauts ilgtermiņa materiālo objektu sastāvā.
Saskaņā ar 16. SGS (Starptautiskais grāmatvedības standarts) „Īpašums, iekārtas un aprīkojums” pamatlīdzekļi tiek iedalīti kategorijās jeb līdzīga veida un uzņēmuma darbībā līdzīgi lietotu aktīvu grupās. Atsevišķu pamatlīdzekļu kategorijas ir, piemēram: zeme, ēkas un būves, tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, kuģi, lidmašīnas, transportlīdzekļi, biroja iekārtas [4., 12. lpp.].

…