Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanā finanšu uzskaitē

Praksē nereti ir sastopamas situācijas, kad uzņēmumi saimnieciskajā darbībā turpina izmantot pamatlīdzekļus, kuriem grāmatvedības uzskaitē atlikuši vērtība ir 0. Ko ar tiem darīt?
Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma valdījumā esošā manta (aktīvi), kurus lietošanas termiņš ir garāks par vienu pārskata periodu un kura:
paredzēta izmantošanai preču ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, citu pamatlīdzekļu saglabāšanas, remonta vajadzībām, administrācijas vajadzībām vai arī iznomāšanai;
nav paredzēta pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību.
Katram uzņēmumam ir jāizstrādā un jānosaka sava pamatlīdzekļu uzskaites kārtība un nolietojuma aprēķināšanas politika, ievērojot šādus priekšnoteikumus:
normatīvos aktus – likumu „Par grāmatvedību”, „Par uzņēmumu gada pārskatiem”, „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, MK 21.10.2003. noteikumus Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” un Finanšu ministrijas 30.05.94. „Norādījumus par pamatlīdzekļu un to nolietojuma (amortizācijas) uzskaiti” – ar grozījumiem, kas regulē nodokļu uzskaites un nodokļu jautājumus;
pamatlīdzekļa uzskates vienība ir atsevišķs inventāra objekts, kam piešķir arī uzskaites (inventāra) numuru un katram pamatlīdzeklim vai vienveidīgai objektu grupai iekārto uzskaites reģistru;
pamatlīdzekļu kustību – saņemšanu, nodošanu ekspluatācijā, renovāciju (rekonstrukciju) vai izslēgšanu –apstiprina ar attiecīgiem attaisnojuma dokumentiem;
atsevišķa uzskaite iekārtojama par nomā saņemtajiem un nomā nodotajiem pamatlīdzekļiem;
pamatojoties uz uzskaites reģistriem, uzņēmums izstrādā savas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodes finanšu uzskaitei. Nolietojuma aprēķināšanas periodiskumu gada ietvaros nosaka uzņēmums patstāvīgi. Nolietojuma aprēķināšanu nodokļiem regulē likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.…