Par narkotikām un alkoholu

Dar­bā ar nar­ko­mā­niem ir pie­rā­dī­jies, ka at­ka­rī­bas sā­kums re­ti kad ir sais­tāms ti­kai ar nar­ko­ti­ku ķī­mis­ka­jām īpa­šī­bām vai drau­gu ie­tek­mi, bet gan lie­lā mē­rā ar vēl­mi at­ri­si­nāt grū­ti pār­va­ra­mas psi­his­kas pro­blē­mas.
Ro­das jau­tā­jums, vai mēs vi­si ne­esam at­ka­rī­gas per­so­nī­bas? Kā uz­ska­ta dau­dzi psi­hi­at­ri un nar­ko­lo­gi, par al­ko­ho­li­ķi kļūst, bet par nar­ko­mā­nu pie­dzimst. Mēs sa­grau­jam pa­ši se­vi un sa­vu ģi­me­ni, no­nā­kot at­ka­rī­bā no lie­tām, sais­tī­bām, vā­jī­bām, kas tie­ši ne­sa­is­tās ar ap­rei­bi­no­šu vie­lu lie­to­ša­nu. Pie­ķe­ro­ties cil­vē­kiem, lie­tām mēs rem­dē­jam sa­vu vien­tu­lī­bu, dro­šī­bas sa­jū­tas trū­ku­mu, ne­spē­ju uz­ņem­ties at­bil­dī­bu.
Nar­ko­mā­ni­jas priekš­no­tei­ku­mi tiek ie­gū­ti ļo­ti ag­rā­ dzī­ves pos­mā un pat pirms dzim­ša­nas, ja pa­ši ve­cā­ki nav pār­lie­ci­nā­ti par bēr­na ne­pie­cie­ša­mī­bu un spē­ju dot vi­ņam mī­les­tī­bu. Pro­tams, lie­lai da­ļai, īpa­ši tiem, kas nā­ku­ši no tā sau­ca­ma­jām ne­lab­vē­lī­ga­jām ģi­me­nēm, ir nā­cies pār­dzī­vot sek­su­ālo iz­man­to­ša­nu vai rup­ju fi­zis­ku var­dar­bī­bu un vien­al­dzī­bu, un vēl ci­ti ve­se­lu vir­kni sma­gu no­de­vī­bu, šķir­ša­nos, bet tik­pat lie­la da­ļa ne­var mi­nēt šos ie­mes­lus.
Per­so­nī­bas iz­vei­do­ša­nā lie­la no­zī­me ir ve­cā­kiem. At­ka­rī­gas per­so­nī­bas iz­vei­do­ša­nās priekš­no­tei­kums slēp­jas bēr­na audzi­nā­ša­nā. Ta­ču arī tiem bēr­niem, kas ir sa­ņē­mu­ši ve­cā­ku uz­ma­nī­bu un bēr­nī­bā ir tie­ku­šies at­bilst ve­cā­ku ide­āliem, va­ja­dzē­tu pie­mist spē­cī­gai paš­ap­zi­ņai, to­mēr arī vi­ņi, ne­sa­snie­gu­ši vē­la­mo, iz­jūt pa­mes­tī­bas sa­jū­tu un pār­lie­cī­bu, ka vi­ņi ne­at­bilst tām pra­sī­bām, ko dik­tē­ju­ši ve­cā­ki vai kāds vi­ņu pa­šu ide­āls. Mū­su sa­bied­rī­bā ir ie­sak­ņo­ju­sies pār­lie­cī­ba, ka la­ba audzi­nā­ša­na, ir pra­sī­bu iz­vir­zī­ša­na. Bēr­nam augot ro­das priekš­stats, ka ve­cā­ki vi­ņu mīl ti­kai par to, ka viņš at­bilst vi­ņu iz­vir­zī­ta­jām pra­sī­bām, kas bie­ži vien ir ve­cā­ku sub­jek­tī­vi iz­vei­do­ju­šies priekš­sta­ti.…