...un Latvijā.
Latvijā šīs problēmas izpausmes ir vērojamas savādāk. Galvenā problēma jau ilgāku laiku ir inflācija. Samazinātie kreditēšanas apjomi uzkarsušo ekonomiku ir atvēsinājis. [12] Latvijā pieauga arī maksātnespējas procentu skaits. Galveno šo maksātnespējīgo uzņēmumu problēma – iepriekš neadekvātie riski un saistības, kas balstījās uz pārāk lielu optimismu.
Bet tomēr Latvijas ekonomiku ASV lielā aizņemšanās skars vistiešāk, jo tiešās ārzemju investīcijas ir Latvijas ekonomikas galvenais investīciju avots. ASV plānotais aizņēmums no starptautiskā tirgus samazinās Latvijas iespēju aizņemties – un vienlaikus sadārdzinās kredītresursus – tām komercbankām, kuras nav ziemeļvalstu gigantu vietējās filiāles. Latvijai drīz vien aptrūksies savu kredītresursu, bet no pensiju fondiem investē ASV grūstošajā ekonomikā apmēram 20 miljonus latu katru mēnesi. Lai pasargātu valsti no šādā soļa ir jāreformē pensiju fonds, kas aizliedz pāris gadus izvest no valsts pensijas kapitālu. Pagājušo gadu bankas īpašnieki, kas pārvalda šo pensiju fondus, guva lielus ienākumus. ja pensiju nauda tiktu aizdota Latvijas komercbankām sindicēto kredītu veidā, tad tā uzrādītu kapitāla pieaugumu 6 - 7% robežās gadā, nevis 12% zudumu, ja to ieguldītu ASV hipotekārajos finanšu instrumentos. [13; 6]
Parex bankas ceļš uz nacionalizāciju.
Tātad, kā tika minēts iepriekš, šī finanšu krīze ir ietekmējusi arī Latvijas ekonomiku, jo vienam no lielākajiem vietējās izcelsmes privātuzņēmumiem nebija citu iespēju pastāvēt, kā vien lūgt valsti, lai tā ņem banku savā uzturēšanā un pārvaldīšanā.[6] Viena no būtiskākajām problēmām ir meklējamas pasaules finanšu krīzē un apstāklī, ka līdz ar to bankas viena otrai vairs negrib aizdot naudu, arī kā Godmanis skaidro, ka bankas problēmu pamatā ir zaudējumi vērtspapīru tirgū. [8; 14] Pagaidām, pēc raksta autora domām, grūti pateikt, kas tieši tagad iekustināja Parex bankas noguldītājus, lai tieši tagad izvāktu naudu no bankas. Nebūt nebija tā, ka avīzes u. c. masu informācijas līdzekļi būtu sevišķi aktīvi atgādinājuši sabiedrībai par Parex bankas parādu atdošanas termiņiem. V. Krasovicka versija ir tāda, ka krīzi Parex bankā izraisījusi Zviedrijas valdība ar savu paziņojumu par atbalstu Zviedrijas bankām, kuru meitasuzņēmumi SEB banka un Swedbank ar mainīgām sekmēm dažādos laika periodos un pēc dažādiem rādītājiem cīnījās ar Parex banku par lielāko un spēcīgāko banku vietu Latvijā. Ar savām reklāmām uz šādām domām vedināja Nordea banka, kas savu ekspansiju Latvijā bija sākusi vēlāk. Tādējādi Parex bankas noguldītājiem un kontu turētājiem it kā bija pavērusies pilnīgi droša vieta, kur glabāt savu naudu.[7]
…
