1.Politiskās sistēmas
Katrā valstī pastāv sava iekārta, savi principi, kurus tā ievēro un pēc kā vadās. Tajā dzīvo cilvēki, kuriem ir sava kultūra, tradīcijas, ieradumi un vēsture, kas arī ietekmējusi sabiedrības un valsts attīstību un attiecību raksturu, kas valda starp dažādiem tās līmeņiem. Visam tam arī ir savs ietvars, sava sistēma.
Politiskās sistēmas raksturo: integrācija, regularitāte, organizācija, saistība, viengabalainība, sakarība vai daļu savstarpējā atkarība .Tās var iedalīt dažādos veidos. Klasiskajā tipoloģijā vērā ņemti šādi rādītāji: kas valda (viena persona, minoritāte; cilvēki (daudzi) un kā interesēs valda?2 Klasiskās teorijas politiskās sistēmas iedala: monarhija (daudzu interesēs valda) vai tirānija (viena interesēs valda); aristokrātija vai oligarhija; polity (konstitucionālā demokrātija) vai demokrātija.2 Jāsaka, ka klasiskā tipoloģija pastāvēja politikas zinātnes sākumā un ir izmantojama arī mūsdienās, taču tā ir tikai viena klasifikācijas pieeja.2
Politiskās sistēmas izdala, ņemot vērā varas koncentrāciju (difūziju) vai ekonomiskās un politiskās attīstības līmeni5 . Pēc varas difūzijas līmeņa izdalītas trīs politiskās sistēmas: demokrātiska, autoritāra un totalitāra sistēma. Pēc attīstības līmeņa izdala: attīstītas un attīstības valstis. Taču par modernās pārvaldes formām sauktas konstitucionālā demokrātija vai totalitārs diktatorisms.6
Katrs politiskās sistēmas veids neizpaužas tīrā formā. …